"Ekspresis «Daugavpils — Rīga» tiek reklamēts kā ātrs, ērts un komfortabls. Kādu dienu tajā iekāpu Krustpils dzelzceļa stacijā, lai brauktu uz Rīgu. Parasti braucu otrajā vagonā, bet nu biļeti nopirku trešajā, un man «paveicās».Mana un draudzenes iesāktā interesantā saruna mirklī pārtrūka, jo brīdī, kad iekāpām, vagonā esošajā televizorā rādīja ļoti atklātu erotisku ainu, kuru pavadīja atbilstošas skaņas. To pārtrauca vienīgi tās pašas filmas citi kadri, kuros savukārt risinājās sprādzieni, slepkavības, kam drīz atkal sekoja jau pieminētajām līdzīgās ainas. Mēs šo filmu, protams, izslēgt vai pieklusināt nevarējām. Un visi vagonā sēdošie — pieaugušie, bērni, gados veci cilvēki — to bija spiesti kopīgi skatīties... Īsta «mājas kinozāle»! Tā, manuprāt, ir vardarbības, ļaunuma, agresijas un naida skola! Es to negribu! Vai tiešām cilvēkiem patīk ko tādu skatīties?
Brauciena laikā, sēdēdama mīkstajā vagona krēslā, es labāk televizora ekrānā vēlētos redzēt kaut ko jauku: piemēram, dabas ainavas, saullēktus un rietus, kalnus, jūru, klausīties viļņu radītās skaņas un, protams, mūziku. Tad, izkāpjot galastacijā, mani un citus cilvēkus pavadītu pozitīvas emocijas, ko mēs visi būtu guvuši brauciena laikā.
Vēlos zināt, vai tiešām neviens akciju sabiedrībā «Pasažieru vilciens» nav atbildīgs par pasažieriem rādāmo filmu saturu? Kāpēc, braucot sabiedriskajā transportā, mums būtu jāskatās erotika un vardarbība?" — jautā pasažiere Vera no Jēkabpils.

(c) Brīvā Daugava