(bez virsraksta) @ 22:29
| | Add to Memories | Tell A Friend
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|
5. Augusts 2007Commentsšī filma liek pārvērtēt priekštatu, ka pedofīli ir ļauni izvirtuļi, bet bērni nevainīgi enģelīši
(Reply to this)
(Thread)
jā, es tieši par šo filmu lasīju baigi kruto rakstu (nu tieši tevis minētajā sakarā), žēl, ka neieliku grāmatzīmēs
es teiktu, ka drīzāk ir šokinga elementi
vēl es varētu teikt, ka dažādiem dzimumiem šī filma varētu arī dažādi uztverties kādam vēl krustiņam? es domāju, ka neviens īpaši tevi neuzskatīs par nekulturālu, ja tu to neredzēsi. kā problēmfilma tā ir izcila, bet nekādas izklaides vai emocionāla līdzpārdzīvojumja (drīzāk tur jau ir bezmaz fizioloģisks līdzpārdzīvojums) tur nav. es taču tiešām nezinu, vai tev patiks.
precīzāk izsakoties, nav iespējams runāt kategorijās "patika/nepatika". tas būtu tas pats, kā pateikt "man patika "dejotāja tumsā"". man patika, kā pakar Bjorku. nu, tu saproti, kur ir tas diskurss.
man savukārt šausmīgi nepatika Dejotāja tumsā, es skatījos ar šausmām un sašutumu, bet filma laba, nevaru neatzīt - laba filma, kuru es aizliegtu, ja būtu filmu priekšnieks
man fon Trīrs izteikti nepatīk tieši kā režisors, jo visas savas brīnišķģās idejas viņš safako ar savu brīnišķīgo režiju. kas attiecas uz "d.t." mesidžu - es jau ar viņu biju pārkačāts mēnešus trīs pirms redzēju ekrānā. filmas slava un stāsti par raudošo kinozāli atnāca krietni agrāk.
man likās, ka ar dejotāju tumsā trīrs arī sapisās. vissliktākā trīra filma, manuprāt, par ko liecināja arī tās šņukstu simfonijas kinozālē. toties dear wendy scenārijs gan viņam izdevās. uzreiz varēja nolasīt, ka trīrs roku filmai pielicis (uzzināju to tikai no beigu titriem).
visās trīra filmās ir tikai viena laba vieta - "idiotu" beigas, kurā uzņemšanas grupa cenšas noskaidrot, kādēļ viņi to īsti ir darījuši un kāda tam bijusi jēga. šis motīvs caurvij arī visu turpmāko režisora daiļradi :)
nē, nu я утрирую, утрирую. teātra rezisors viņš būtu kudiš labāks. esd laikam nepateicu neko oriģinālu, ne?! idioti man arī ir trīra filma nr.1. d.t. manipulācijas ar skatītājiem jau bija ārpus visiem rāmjiem. besīgi bija skatīties kā bjorka pusakla vazājas pa sliežu pārmijām, tipina gar skatuves malu, bāž roku bļodu presē, bet zāle tajā laikā sastingusi šausmās tver pie sirds. sēdēju un no dusmām vārījos par to samuģījumu. idioti salīdzinājumā ar to bija zelts. kaut vai tās beigas, par kurām tu raksti.
vot pateici.
tagad man ausis svilst, un kauns kā septitā klasē, kad pirms matemātikas stundas neuzspēju nošpikot mājasdarbu.
(Reply to this)
(Parent)
četrās sienās jau vienmēr var daudz ko foršu uztaisīt. katrā ziņā kino ļoti pārliecinošs, par ko respekts. un kā vienmēr iegūst neviennozīmīgu rezonansi, ja sāk lauzties ārā no žanra likumiem. takova suģba avtorskogo kino :)
(Reply to this)
(Parent)
problēmas, manuprāt, ir režisoram (vai scenāristam). izskatījās, ka filmas autors kaut kā kompensē savas traumas un kompleksus. tāda pati sajūta man bija, kad skatījos to araki brutālo filmu par to ceļojošo jauniešu trijotni (neatceros nosaukumu). likās, ka viens gejs grib izdzēst mītu par gejiem kā mīkstajiem un mauc baigo hārdkoru. bet te - viens pedofiliski traumētais cenšas ar filmu atriebties par kaut kādiem privātiem pāridarījumiem. nu varbūt ne atriebties, bet kaut kā pārvilkt segu uz otru pusi. tā trakā tīksmināšanās par tā veča bezspēcību bija pārāk uzkrītoša. tāda vidusmēra andrejsalas meitenīte uz tādām ķirurģiskām un visādām citām ekvilibristikām nemaz nav spējīga. režisors tjipa "jautājumu pacēlis un pabaidījis reizē". mani arī patīkami pārsteidza, ka ar tik minimāliem līdzekļiem (tāds iespaids radās) uzfilmēta tik pieņemama filma.
gan jau visiem režisoriem kaut kas kaut ko kompensē. kaut vai vismaz materiāli, ja nevar savādāk.
(Reply to this)
(Parent)
varbūt tad viņš bija jau citā etapā :) nezinu. man vienmēr šķiet, ka to ķesku gabalu filmētāji vienmēr atstrādā savus kompleksus. tarantīno glābj tikai humora klātbūtne.
liecies nu mierā :) iedomājies, kāda būtu pasaule, kurā rādītu tikai Labu un Vērtīgu kino, Tarkovski ar Bergmanu no rīta līdz vakaram. es atteiktos tādā dzīvot. shitam ir jābūt!
protams, ka jābūt. tikai tādas vienpusīgas filmas, kuras visu laiku jāskatās ar nopietnu sejas izteiksmi mani kaitina un garlaiko vienlaikus. jebkurā hārdkorā taču jābūt arī kaut kam smieklīgam. un jo lielāks hārdkors, jo smieklīgāks savā ziņā.
ak'dies, nu kas tev viņas liek skatīties ar nopietnu sejas izteiksmi?! tu taču esi brīvs cilvēks ar brīvu gribu, viss taču uztveras ļoti vienkārši. gan jau ir arī sentimentāli onkuļi, kas ar asarām acīs nostaļģiski skatās "nu, pogoģi" sērijas, taču pilnīgi normāli cilvēki. mesidžs veidojas pats, un ir atkarīgs tikai no uztveres subjekta.
|
|
Powered by Sviesta Ciba |
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|