12/6/09 03:56 amja piespied sevi nebūt sēnei, galu galā var būt dikti, dikti jauki. |
running to stand still
there must be a light that never goes out
12/3/09 12:35 pmjo ilgāk es dzīvoju, jo vairāk es saprotu, cik ļoti smieklīgi ir cilvēki un cik ļoti smieklīga esmu es pati. |
11/28/09 05:57 pmizrādās, ka es 19 gadus esmu nepareizi izrunājusi burtu l.ir tik forši zināt, ka daudz kas no tā, ko tu tipa zini, patiesībā ir nepareizs. brīva vieta jūsu izaugsmei |
11/15/09 06:33 pmskaisti dzīvot nozīmē ienest glamūru arī ikdienā, nodomāju, ieliedama sev vēl baltvīnu šodien nopirktajā glāzē, lai līksmā prātā tiktu galā ar svētdienas vakara gramatiku. |
10/14/09 04:29 pmregress un morālā degradācija taču ir bezgalīgi. |
9/18/09 09:50 pmes esmu tik muļķīga un tik sentimentāla. |
8/18/09 08:56 pmnothing ever changes |
6/18/09 10:55 pmman ļoti patīk ķimerēties un taisīt pašai dāvanas draugiem dzimšanas dienās. piemēram, tikko pabeidzu improvizētu fotoalbumu Ievai dzimšanas dienā, pašai prieks un gribas papliķēt sev pa plecu par izdomu un visnotaļ jauko noformējumu. un interesantākais šajā faktā ir tas, ka skolā ķimerēšanās un visādu jocīgu lietu taisīšana no papīra man nekad nepadevās un nepatika, pat reizēm lika sajusties tā, it kā manas rokas būtu radītas vien mehāniskam darbam, nevis radošām izpausmēm.bet vispār ar brāli, kurš ar katru gadu paliek arvien krutāks, tagad jau braukšu pie viņa ciemos uz Ženēvu, salīdzinājām, ko kuram vidusskola ir devusi. viņš, kā izrādās, vidusskolas gados ir izkopis savu slinkumu, es toties esmu apguvusi skill'u, kā novilkt visu līdz absolūti pēdējam brīdim un vienalga izkulties sveikā. (piemēram, tagad man jau sen bija jābūt ciemos, bet gan jau nekas, jo ciemos iešu ar konfektēm, un ciemiem ar saldumiem jau visu piedod) |
6/14/09 05:13 pmrokas ir skaistākais vīrieša ķermenī, nez kāpēc vīriešu rokas ir daudz skaistākas par sieviešu rokām, so far esmu redzējusi tikai vienu sievieti, kuras rokas bija āāāārkārtīgi skaistas. (nu labi, šīs rokas varbūt nav tās skaistākās pasaulē, bet, šorīt šķirstot grāmatu par fotogrāfiju, šī ļoti iekrita acīs) Robert Mapplethorpe - Self portrait |
6/9/09 09:19 pmes vakar nogriezu matus, vispār matu griešana ir atkarība, tā ka labāk nemaz nesāc, draudziņ. |
5/30/09 02:09 pmmeklējot vegānu kūkas recepti ikgadējai milkies dz.dienas kūkai, i was quite surprised. izrādās, dzīve kā vegānam nebūt nav tik grūta kā varētu likties, ja reiz cilvēki ir pat atraduši veidu, kā uztaisīt vegan cheese cake |
5/28/09 10:18 pmnojaukt ilūzijas ir daudz grūtāk nekā tās sabūvēt. it īpaši ja ilūzijas ir par tevi pašu.un vēl - izrādās, eksāmeni mani ietekmē pavisam fiziski, man gan liekas, tā ir kaut kāda psihosomatiska reakcija, bet vakar no rīta pamodos ar šausmīgām iesnām, kurām absolūti nebija nekāda pamatojuma un ar kurām cīnos joprojām. jā, un vispār es vakar nopirku kleitu izlaidumam humpalās, tagad tikai jāatrod pareizā apakšveļa, jo man ne mazākās nojausmas, kādām krūtīm kleita domāta, bet nu humpalu drēbēm zobos (lasīt - vīlēs) neskatās, vai ne |
5/27/09 03:20 pmcik es atceros, vienmēr kaut kā viss ir nokārtojies un sanācis tā nejauši. filmas, grāmatas un mūzikas pie manis nokļūst nejauši, turklāt parasti absolūti atbilstošā brīdī, sarežģītas situācijas parasti atrisinās pašas no sevis, un tā tālāk. mana terapeite gan saka, ka es ar šādu dzīves stilu esmu nokļuvusi strupceļā, jo jau kādu laiku nekādas nejaušības nenotiek, bet es nespēju sevi piespiest par to satraukties, jo so far šāda pieeja ir izrādījusies visveiksmīgākā no tām, kuras pati esmu pamēģinājusi. tik un tā ir pārāk daudz lietu, kuras es pati nekādi nevaru ietekmēt, tāpēc ko tur daudz iespringt, tad vismaz var mēģināt labi pavadīt laiku tur, kur esi.vai vismaz mēģināt labi pavadīt laiku. |
3/14/09 08:55 pmman ļoti patīk tādas dienas kā šī. mazliet kultūras, daudz smieklu, joku un pierakstīšanas vērtu atklāsmju, vienīgie cilvēki, kuri man patīk, ir tie, kuriem ir humora izjūta. vispār es jau sen biju piefiksējusi, ka reizēm uznāk tādi man obligāti kaut ko vajag nopirkt brīži, un ja tu tajā brīdī neko jēdzīgu vai vismaz vajadzīgu nenopērc, beigās attopies, ka esi iztriecis naudu kārtējā wtf lietā. es šodien ļoti gribēju nopirkt pidžamu, man vispār patīk gulēt, man vienkārši nepatīk sapņi un iet gulēt, bet pati gulēšana ir izcils laika nosišanas veids, bet viņas bija tik nepacietīgas, ka aizvilka mani prom no pidžamstenda, un beigās es attapos, ka esmu nopirkusi uzacu trimmeri. nu, it kā kaut kāda jēga tajā ir, since man nekad nav sanācis tikt galā pašrocīgi ar uzacu korekciju, bet katru reizi maksāt par to, ka kāds to matu mežu virs acīm savāc kaut kādā jēgā, ir stulbi. un tā nu sava jaunā uzacu trimmera dēļ esmu palikusi gandrīz bez kreisās uzacs, jo izrādās, ka pirmie kucēni tiešām ir jāslīcina, runājot līdzībās, un galvenā morāle - kad tiešām ļoti, ļoti gribas, ir jāpērk tās nolāpītās pidžamas, lai nenopirktu kaut ko tādu, kas ir vairāk nevajadzīgs nekā jēdzīgs.bet vispār man ir biļetes uz Amsterdamu, vīīī, vienīgais iemesls, kāpēc gaidīt maiju, un (uz kādu laiku) neierobežota pieeja mammas kredītkartei, dzīve taču reizēm tiešām ir skaista, vai ne |
3/12/09 04:37 pmšodien ir tieši proporcionāli tik viegli, cik vakar vakarā bija draņķīgi. mūžīgie pacēlumi un pagrimumi, laiks pierast.pavasarīgas dienas bez skolas ir labākais, kas var skolas gados notikt. diez, vai vispār kaut kad vēlāk var izjust brīvību tik spēcīgi kā skolas gados, kad atļaujies nobastot tāpat vien? es nedomāju vidusskolu, tur jau visiem ir vairāk vai mazāk vienalga, bet tieši pamatskolā bastošana ir milzīga uzdrošināšanās un bez maz vai sinonīms brīvībai. |
2/27/09 07:14 pmVispār jau ir pilnīgi skaidrs, kāpēc Slumdog millionaire dabūja tik daudz zeltīto vīriņu - arī mūsdienās cilvēkiem vēl ir vajadzīgi stāsti ar laimīgām beigām, turklāt kvalitatīvā izpildījumā, bet mans galvenais secinājums, noskatoties šo visur tik ļoti izdaudzināto filmu - omg, cik labi, ka es dzīvoju Eiropā. jā, šeit dzīve reāli sūkā, bet citur ir kudi sliktāk. no otras puses, viņiem tur, citur, ir daudz vairāk saules, augļi, kas tiešām garšo pēc augļiem, un dzīvesprieks. (jā, bet tas neatsver netīru ūdeni un visādas jocīgas slimības, pret kurām pat peinkilleri nepalīdz (lol, ja vispār vari tādus atrast tuvumā)) vienvārdsakot, Eiropā tomēr ir labāk. es, protams, arī paraudāju, skatoties šo filmu, bet nu diemžēl šis nav tas darbs, manuprāt, kas ieies kino vēsturē uz mūžu mūžiem. paies daži gadi un visi to aizmirsīs, pfff.un vēl es sapratu, ka es negribu ne ar vienu socializēties, izņemot Paiju (viņa vienīgā mani saprot (emo)), un pasūtīju slaveno karnevālu nafig, lai arī kostīmu nudien nebūtu grūti atrast, lol |
2/12/09 12:10 ames esmu ļoti daudzpusīgs cilvēks, ja, es lasu 6 grāmatas vienlaikus un katru par savu tēmu, lol (I. Pērkone Kino Latvijā 1920 - 1940 un Sievietes tēls Latvijas filmās, K. Vonnegūta Galapagu salas, D. Adams Life, the Universe and everything, J. Austin Northanger Abbey un J. Mērfija Paraksts: Mata Hari (milkies dāvana dzišindinā, vīī))ļoti labs atmiņas treniņš, rekomendēju (nav jau joka lieta pēc mēneša pārtraukuma atsākt lasīt kādu grāmatu un atcerēties, par ko tur bija iepriekš) |
1/21/09 07:30 pmvisa diena vienos jokos, man patīk, kad saka labus vārdus, jo mēs to darām tik fuckin' reti, bet tas ir cits stāsts, un nez kāpēc cilvēki man šogad izdomāja dāvināt ēdienu, es taču vispār neizskatos pēc tādas, kura varētu izlaist garu anoreksijas dēļ, bet nu vienalga jauki taču, tikai jums man ir jāapsola, ka nāksiet ciemos pie manis uz slimnīcu arī tad, kad svēršu 200 kg un pati vairs nespēšu pakustēties, ja. (toties tad es tiešām būšu visu kukulīšu kukulītis (vispār kukulis un deminutīvs kukulītis man liekas vieni no latviešu valodas jaukākajiem vārdiem)) bet vispār - VĪĪĪĪ, MAN IR BIĻETE UZ BEIRUT, vīīīī! :) :) :) :)un vēl man ļoti interesanta liekas šī te akcija un vispār šāda pieeja kā tāda šī brīža problēmām. mani vispār politika interesē lielos vilcienos un mazos tramvajos, kā mēdza teikt A. Puče, bet šādā pasākumā es labprāt piedalītos. sviest akmeņus man liekas stulbi, staigāt ar plakātu pie kāda politiķa mājas būtu kudi sakarīgāk, protams, neizejot ārpus miermīlīguma rāmjiem. vispār man liekas, ka viena no LV lielākajām škrobēm ir cilvēku absolūtā neieinteresētība politikā un līdz ar to arī neziņa. visiem viss ir dziļi vienalga, valdība vienmēr ir slikta, bet paši mēs mūžīgi meklējam veidus, kā kaut ko nošmaukt. un tad brīnamies, kāpēc valsts ir pilnīgā pagrīdē un kāpēc Saeimā ir tik daudz cilvēku, kuru atrašanās tur ir diezgan mulsinoša (piemēram, Viktors Ščerbatihs, Raimonds Pauls, Imants Kalniņš, Pauls Putniņš - wtf? kvadrātā) ai, ko tur daudz, vienvārdsakot, mums katram personīgi ir jāsāk interesēties par politiku un mazliet vairāk kā tikai aiziet nobalsot reizi četros gados. |
1/19/09 10:21 pmkaut kādās pēdējās dienās pārlapoju Elsberga dzejas grāmatu un nonācu pie diviem atklājumiem. pirmais ir saistīts ar manu brāli, jo, tā kā Elsberga dzejas grāmata ir kaut kāda balva kaut kādā literātu konkursā, kurā mans apdāvinātais brālis piedalījās, tur ir diezgan daudz viņa paša piezīmju. brālim ir kriminālākais rokraksts mūsu ģimenē, pat mammas ārsta rokraksts ir normālāks, bet vispār es vienkārši secināju, ka man ļoti, ļoti pietrūkst brāļa. es nezinu, kāpēc, galu galā, mēs nekad neesam bijuši ļoti tuvi - viņš aizbrauca, kad man bija 12 gadi, atgriezās uz gadu, kad man bija 14, un kopš tā laika Latvijā nav uzturējies ilgāk par mēnesi, varbūt diviem. un mums ir pārāk liela gadu starpība, lai būtu baigā saikne no bērnības, kad es biju izaugusi līdz bruņurupuču nindzju līmenim, viņu jau interesēja klases meitenes un literatūra, and so on. kopš kā pašsaprotamu esmu pieņēmusi savu aizbraukšanu, kaut kas iekšā kliedz un brēc pēc attiecību sakārtošanas. un kas jādara, jādara, vai neun otrs atklājums bija dzejolis ''Āda'' ( āda ) |
Powered by Sviesta Ciba