Atrašanās vieta: Avotu iela (ceru, ka Līva precizēs, es aizmirsu pierakstīt adresi)

Cenas: 200g baltvīna: 1,40 Ls, 200g šampanieša: 1,60 Ls

Īss apraksts: šī beznosaukuma vieta izskatās pēc tādas kā viesistabas/dzīvojamās istabas. Pie ieejas ir zvaniņš, tieši pretī durvīm ir lete. Bārā pārdod mazas lašmaizītes un alkoholu. Alkohola gan nav daudz: pieci veidi šņabja + piparu rūgtais, viens baltvīns, viens sarkanvīns, ir arī šampis, moka un viskijs, iespējams, bija arī rums. Lai nu kā, visus dzērienus var salikt divās rindās, katrā rindā ne vairāk par astoņām pudelēm. Cenas norādītas gan latos, gan eiro, jo Alus bārs alus ir godīgs eiro ieviesējs. Bāra telpai ir tā kā divas daļas, pa vidu kādreiz, šķiet, bija durvis, un tad tās izņēma, lai apvienotu telpu. Pirmajā telpā ir divi galdiņi, virs viena galdiņa televizors, pa kuru raidīja vai nu Rossija RTR, vai arī LNT. Pie sienas aiz durvīm ir arī mēteļu pakaramais - tā, kā ciemos pie radiniekiem. Telpas otrā pusē četri galdiņi, kur mūsu vizītes laikā sēdēja ļoti runīgi cilvēki pēc 50. Visi apmeklētāji runāja krieviski, bet bārmene runāja ļoti labā latviešu valodā, kā arī bija ļoti laipna un jautrā omā. Godīgi sakot, visi tur bija tādā jautrā omā - katrā ziņā Alus bārs alus neizskatījās pēc vietas, kur cilvēki iet drūmi dzert. 

Atmosfēra: kā ciemos pie tēvoča, kuram ļoti patīk iemest un kurš tāpēc ir atvēris savā dzīvoklī bāru

Apmeklētāji: Cilvēki gados, vairāk vīriešu nekā sieviešu. Izskatījās diezgan priecīgi, sēdēja telpas otrā pusē un plēsa jokus.

Īpašie notikumi: mums atkal prasīja dokumentus, tāpat kā Pilukā. Un tad, kad bārmenei prasīju, vai varētu iedzert moku ar pienu, viņa teica, lai eju pāri ielai, tur arī var iedzert baltu kafiju, tur viss tā glauni. Vienvārdsakot, mūs no sākuma gribēja atšūt.