nu labi, cilvēki un politika šoreiz ir otrajā plānā, visvairāk mani šokē šāda attieksme pret dabu. nesen ar mat. naktī braucām pēc burgeriem (hmzz), bija vēls sestdienas vakars, un mēs devāmies mājup no kāda, visticamāk, aizraujoša pasākuma, ko es esmu jau aizmirsusi, un tajā makdonalda rajonā viss jau bija kluss un savākts, izņemot dažus retus gājējus, kuri pārsvarā bija piedzērušies vai uz tabletītēm. un tad no nekurienes izlīda šis te pretīgais čalis ar suni, un suns, liekas, nedarīja kaut ko pēc saimnieka prāta, par ko suns tika kārtīgi saspārdīts. tikai tāpēc, ka esi kādu nopircis un pielicis pie siksniņas, nu, tas taču nenozīmē, ka tev šis kāds pieder. un vispār, pati ideja par piederēšanu kādam/kādai ir tik.. nedabiska. bet nu vispār jau tam nevajadzētu būt pārsteigumam, cilvēka prāts ir neaptverams. daži cilvēki joprojām domā, ka melnādaini cilvēki nav cilvēki un ka gang rape homoseksuālu meiteni var padarīt heteroseksuālu. 

ja es tagad beidzot ietu gulēt, varbūt visi nepadarītie darbi pazustu. ir taču Ziemassvēku laiks, būtu jānotiek brīnumiņiem.