skolā skatījāmies La Dolce Vita, laikam jau ar Fellīni ir tā, ka viņu saprast tikai citu viņa filmu kontekstā, vismaz man tā ir. mēģināju palasīt Servantesu, bet nav spēka. vakardienas džeza bārs bija brīnišķīgs, pēc tam pat īpašnieks nāca ar mums runāties, sak, mēs tik enerģiski, ka mūziķiem prieks tādai publikai spēlēt. Amst. naktīs ir brīnišķīga, visi mazie tilti un tiltiņi izgaismoti, vientuļi riteņotāji un policija pat diez ko nesatraucas, ja mēs uz tilta rāpjamies vantīs un tā. vienvārdsakot, nogurums.
un vēl man liekas interesanti, ka 60tajos un daļēji arī 70tajos tēli filmās ir vienkārši pavisam garlaikoti cilvēki. tāda apmulsusi buržuāzija, kas īsti vairs nesaprot, ko ar sevi iesākt - ne ta pielāgoties jaunajiem apstākļiem, ne ta spītīgi palikt pie veciem paradumiem, it sevišķi itāļu kino.

vispār es šodien iegādājos vieglas un vienkāršas kurpītes, pavasari, laiks tā kā beidzot sākties, ne.