var jau būt, ka man ir nepareiza uztvere un iespaids pašai par sevi, bet es nekad neesmu sevi domājusi, ka mana dzīve varētu likties interesanta citiem. man pašai - jā, katru dienu pārliecinos par to, ka bļin, man taču ir satriecoša dzīve (tādā ziņā, ka es varu izbaudīt katru mirkli, kas notiek, viss viens, vai tie prieki, loģika, satriecošs sekss vai sirdssāpes, es tur esmu iekšā), bet tas taču ir interesanti tikai man un maniem draugiem. līdz ar to es arī nekad neesmu tā pa īstam baidījusies par drošību internetos, jo vienkārši man liekas absurda doma, ka kādu varētu interesēt mani epasti vai profili, es taču neesmu no Gossip Girl pasaules. naudas lietas, protams, ir kaut kas cits, ir jābūt stulbam, lai atstātu visus kontus vaļā un pieejamus citiem, bet tādas vispārīgas lietas kā dr.lv un epasti.. nu, kuru gan tas varētu interesēt. un tāpēc arī man likās tik ļoti jocīgi, kad man šodien paziņoja, ka acīmredzot klīst kaut kādas baumas par mani un draudziņu, un sasodīts, nu. ne tik ļoti daudz par to, ka pat visnotaļ elitārā un inteliģentā vidē klīst un plūst baumas, acīmredzot baumošana ir kaut kas ļoti, ļoti pašsaprotams, bet vairāk par to, ka wow, kādam ir tik ļoti garlaicīgi, ka pat par mani ir izdomātas baumas.
es taču esmu atvērta grāmata, kāpēc lieki sarežģīt to, kas jau tāpat ir vienkāršs. smieklīgi, vienvārdsakot.

un šo visu iemeslu dēļ mēs visu vīkendu, kā rādās, pavadīsim kopā. galu galā draudziņš arī paliek brīvdienās uz vietas, un mēs šovakar/šonakt iesim uz social network, un rīt brauksim uz kapsētu, kur apglabāts viņa mīļākais rakstnieks, un tad vēl jāiet ciemos pie Ļenas, etc. es gribētu teikt, ka man ir vienalga, ko par mani runā, bet tā gluži nav. un tāpēc es jau atkal cenšos pati sevi dekonstruēt un pārvarēt barjeras.