jau otro rītu pamostos ar ārprātīgām kakla sāpēm, tas ir diezgan tracinoši. gribētos pasūdzēties, ka man atkal nav ko vilkt, bet tā nav taisnība, jo gādīgā māmiņa aiznesa manas saplēstās drēbes pie šuvējiem un tagad man ir dažādu pasen un nesen saplēstu drēbju uzlabotās versijas, bet salikt kopā atbilstošās formas, krāsas un materiālus vienalga ir pārāk grūti. izlasīju vakar Zontāgas Reborn un sapratu, ka man tak būtu jāatsāk lasīt, citādāk nav nopietni izlasīt kādas trīs grāmatas vairākos mēnešos. un vēl man ir maniakāla vēlme izmest vairāk kā pusi istabas satura, bet mazliet bail, jo tās lietas man apkārt tik ļoti esmu es pati, bail, ka paliks žēl.

Smashing Pumpkins ir brīnišķīgi, un vakardienas Helēnas & Levītu koncerts bija burvīgs.