man ļoti patīk ķimerēties un taisīt pašai dāvanas draugiem dzimšanas dienās. piemēram, tikko pabeidzu improvizētu fotoalbumu Ievai dzimšanas dienā, pašai prieks un gribas papliķēt sev pa plecu par izdomu un visnotaļ jauko noformējumu. un interesantākais šajā faktā ir tas, ka skolā ķimerēšanās un visādu jocīgu lietu taisīšana no papīra man nekad nepadevās un nepatika, pat reizēm lika sajusties tā, it kā manas rokas būtu radītas vien mehāniskam darbam, nevis radošām izpausmēm.

bet vispār ar brāli, kurš ar katru gadu paliek arvien krutāks, tagad jau braukšu pie viņa ciemos uz Ženēvu, salīdzinājām, ko kuram vidusskola ir devusi. viņš, kā izrādās, vidusskolas gados ir izkopis savu slinkumu, es toties esmu apguvusi skill'u, kā novilkt visu līdz absolūti pēdējam brīdim un vienalga izkulties sveikā. (piemēram, tagad man jau sen bija jābūt ciemos, bet gan jau nekas, jo ciemos iešu ar konfektēm, un ciemiem ar saldumiem jau visu piedod)