tā kā iemeslu, lai es izietu no istabas, pēdējā laikā paliek arvien mazāk, un tā nu māma nāca runāties ar mani pati, ja reiz es ar viņu visa vakara garumā biju pārmijusi max 2 teikumus. kārtējo reizi prasīja, ko tad es domāju darīt tālāk, un tad bombardēja ar jautājumiem, ko es vilkšu uz izlaidumu. šodien sarunāju, ka klasesbiedrs sašūs man kleitu no vecām drēbēm, bet diezin vai māma šo ideju novērtēs. aii, izskatās, ka mamma visu šo skolas beigšanu uztver daudz svarīgāk par mani pašu. it sevišķi to svinīgo izlaiduma daļu, kheh

bet vispār manu desktopu tagad rotā šāda bilde, un tas ir tiešām iedvesmojoši. atcerēties, ka vajag prasīt no dzīves vairāk. un vairāk par vairāk.



since man pazuda visas ambīcijas pret dzīvi, tā kļuva vēl neciešamāka kā pirms tam.