es šodien diezgan daudz domāju par basistu, par to, ka, lai arī es esmu mazmazlietiņ aizvainota meitene, kura aptuveni 2 gadus bija viņā iemīlējusies, tas, ko viņš tagad ir izvēlējies, man liekas oh-so-wrong ceļš. protams, ja viņš ir laimīgs, kāda man vairs tur daļa. man tiešām liekas, ka nevienam nav tiesību apzināti būt nelaimīgam, pasaule jau tā ir pilna muļķīgu, nelaimīgu cilvēku, notikumu, lietu, ka nevajag vēl pašam apzināti par tādu kļūt. ai, ko tur daudz, man vismaz ir skaistas atmiņas no visa tā laika, whatever it was.

un vēl man pēkšņi ir iepatikusies elektronika, bet tāda maigā elektronika, kuru var klausīties visos diennakts laikos. tādam aprakstam izcili atbilst vakar milkija atsūtītie Post Industrial Boys, mana jaunā muzikālā aizraušanās.

es arī šodien biju uz jūru, tur bija skaisti un tā, un jūrā nebija auksts, kas bija kind of stulbi, jo mēs, protams, bijām saģērbušies kā uz somiju. congratulations, you've failed again.

p.s. es nesaprotu, ko visi šie happy-shiny-people dara savā brīvajā laikā. i guess, viņiem tiešām ir kaut kādi hobiji, īsti hobiji, nevis tādas īslaicīgas aizraušanās kā man.