vāu, tā ziede, ko man vakar pārdeva aptiekā bez receptes (ir tik jauki, ka reizēm citu nozaru pārstāvji spēj būt cilvēcīgi, vai ne), ir iespaidīga, pēc otrās uzziešanas reizes mans mieža grauds ir zaudējis pusi sava izmēra.

un vakar es izmetu pusi sava skapja satura, jēziņ, kādas lupatas man tur glabājās. dažas lietas gan nekādi nespēju izmest ārā, lai arī vispār es tās varu uzvilkt aptuveni divas reizes gadā - pārējā laikā nav pietiekami silts tādiem paltrakiem, pff. atradu arī savus līdz zemei garos marles svārkus, kurus varu uzvilkt aptuveni trīsreiz gadā un par kuriem vienreiz man tramvajā viens vīrietis teica, ka, ja es būtu viņa meita, viņš mani tādu ārā nelaistu (well.. whatever). es vispār reizēm nesaprotu cilvēku vēlmi pamācīt un uzrunāt svešiniekus uz ielām, visas tās tantes ar savām piezīmēm kas, tu no Zilupes esi, vai? (nopietni, man šitā vienreiz pateica) stilā un onkuļi ar saviem ieteikumiem un pamācībām, kā dzīvot, un piebildēm, ka viņi tevi precētu, ja būtu jaunāki. gribas taču arī kaut kādu bezpersoniskumu reizēm, pff