aņa delovejevna ([info]deloveja_kundze) rakstīja,
@ 2021-04-27 14:22:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
man liekas, šajos platuma grādos un šajos konkrētajos politiskajos apstākļos un situācijā, kas vēsturiski radusies, ļoti daudzi cilvēki kādā brīdī ir bijuši homofobi. kas jums notika, un kā jūs mainījāties?

es, piemēram, pirmo reizi ar tādu koncentrētu homofobiju sastapos baznīcā, kur it kā no vienas puses Dievs visus mīl, bet no otras puses - gejiem ir stipri vairāk jālūdzas, lai viņus dziedinātu, un reizumis kāds pat mēdza piesaukt Ījaba grāmatu (kas, protams, ir episks stāsts par Dieva beznosacījuma mīlestību). attālinoties no katoļu baznīcas, kuras uzskati par mūsdienu pasauli arvien vairāk likās stipri nesaistīti ar reālo pasauli, ko redzēju sev apkārt, arī liekais naids sāka krist nost - vismaz manā apkārtnē esošajiem katoļiem ļoti patika tiesāt cilvēkus, gan ateistus, kuri degšot ellē, gan luterāņus, kuri tic nepareizi, gan vientuļās mātes, gan homoseksuālus cilvēkus. un man liekas, brīdis, kurā sapratu, ka šis naids, ko man piedāvā, nav mans naids, bija ļoti atbrīvojošs.

un kā jums?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]annuska
2021-04-28 18:16 (saite)
Mani vecāki drīzāk negribēja lieku info par citu cilvēku privāto dzīvi, bet vienlaikus juta līdzi homoseksuāliem cilvēkiem, kuru dzīves bija salauzusi nepieciešamība slēpt savu orientāciju.
Diezgan daudz un lielā mērā homofobiskas uzmanības cilvēku homoseksualitātei pievērsa tuva drauga māte. Tas nebija kaku stumdīšanas naratīvs, drīzāk - "es viņus pazīstu" - jo viņai bija daudz tādu paziņu. Vēlāk man par pārsteigumu vīramāte sāka runāt visus klasiskos homofobiskos tekstus, ieskaitot anālā seksa kritiku - bet tikai tad, kad mēs ar vīru 2015. gadā bijām praidā un viņa to uzzināja.

Es it kā nekad neesmu bijusi homofobe, tomēr atceros laikus, kad homoseksuāli cilvēki likās kā pasaku varoņi. Mēs ar draudzeni jokojām, ka kāds kopīgs draugs ar dzīvokļa biedru esot geji - vēlāk izrādījās, ka viņi tiešām bija geji!
Pēc tam iepazinu arvien vairāk neslēpti homoseksuālu cilvēku, daži no kuriem kļuva man par tuviem draugiem.

Romas katoļu baznīcā, ar ko saistījos pirms 30 gadiem, es to nejutu ļoti ilgi, līdz nesenam laikam. Laikam tāpēc, ka agrāk neapmainījos ar informāciju un domām ar citiem draudzes locekļiem.

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?