aņa delovejevna ([info]deloveja_kundze) rakstīja,
@ 2018-08-15 12:23:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:darbs

skatos Ilgo ceļu kāpās, turklāt pirmo reizi pieaugušā vecumā no sākuma līdz galam.
visu laiku gaidu mīlestību, jo esmu iepazinusies ar materiāliem par to, kā šī filma ir saraudinājusi teju visu padomju savienību (skatītāju vēstules reizēm ir pārspīlētas, un atmiņas par tām - vēl jo vairāk), bet te pagaidām tikai politika vien, nekādas episkas mīlestības. pat Artūra un Martas Brīdis siena šķūnī ir ar politisku zemtekstu.

nu, gluži kā mani 20's.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]nistagms
2018-08-15 13:14 (saite)
nu, tu tomēr esi pieaugusi, neesi no psrs, zini, ka nav tādas 'mīlestības', utt.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]dooora
2018-08-15 13:45 (saite)
man te akurāt skan viena audiōgrāmata:
[One way to express the problem is by recalling] a remark made by the American novelist Philip Roth in commenting on the difference between being a novelist in the West and being a novelist behind the Iron Curtain (this was before the collapse of communism in Eastern Europe) Roth said that in Eastern Europe nothing is permitted, but everything matters; with us everything is permitted, but nothing matters.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?