aņa delovejevna ([info]deloveja_kundze) rakstīja,
@ 2018-08-04 22:40:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:darbs, kino

nogurušas piezīmes no kino telts
ja tā padomā, Streiča filmas pamatā ir par vilšanos cilvēkos.

man par šo vēl ir jāpadomā, diemžēl Streiča gads jau sen ir beidzies, tagad jādomā par Brenču, bet - tā vilšanās tēma ir kaut kas ļoti interesants, kas parādās gan tajā pašā Limuzīnā, gan Mans draugs - nenopietns cilvēks, un pat ''Kapteiņa Enriko pulkstenī'' ir par to, kā Tomiņš viļas savos lielajos draugos, kas nekādi draugi gan nav. un tas - pat nerunājot par to visu lielo čerņu kā Carmen Horrendum un Atcerēties vai aizmirst.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]heda
2018-08-05 13:23 (saite)
Bet Brenčs daudz lielākā mērā ir vides pētnieks, tāpēc viņam labi saskanēja ar Koleberga scenārijiem, jo Kolbergam arī būtiska konkrētā vide (viņa romāni konkrētības un ikdienas detaļu precizitātes dēļ vispār ir unikāla liecība par tiem laikiem), un tāpēc arī visām detaļām un stereotipiem jābūt vietās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]deloveja_kundze
2018-08-05 20:08 (saite)
aha, un vēl arī tas, ka Brenčs domā žanros - struktūrās. viņš tomēr strikti strādā žanru ietvaros, kas, tieši tā, paģēr daudz lielāku stereotipu izmantošanu, lai varētu nodot stāstu tālāk. interesanti, ka melodrāmas un detektīvi, tiesa. un ir dažās filmās, kā ''Dāvanas pa telefonu'', šie abi žanri jau tā normāli sāk pārklāties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?