Sviesta Ciba |

aņa delovejevna (

deloveja_kundze) rakstīja,
@ 2017-11-10 11:18:00

jo vairāk es domāju par Telmu, jo vairāk es uzvelkos. gribētu par to uzrakstīt, bet tas nozīmē, ka filma jāskatās vēlreiz, un pēc mūsu lielā strīda ar elvisu pie kinoteātra durvīm man, liekas, nav tam spēka. hah.

bet nu jā, vispār iesaku noskatīties.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	temperature 2017-11-12 22:58 (saite)
	tiešām tik spēcīgas emocijas? man likās filma likās izcili uzbūvēta, viss sašūts pēc pareizajām piegrieztnēm, bet tas arī viss. it kā trīrs justos ērti savā meistarībā un negribētu riskēt no tās izkāpt. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	rasbainieks 2017-11-13 16:50 (saite)
	man likās galīgi netrīriski (un jā, es zinu, kurš trīrs šis ir) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	temperature 2017-11-13 17:09 (saite)
	viņš ir atkāpies no sava ierastā šablona, taču, mainot žanrus, šams, manuprāt, ir pārāk pievērsies klišejām, kas, lai arī labi iznestas, ne ar ko nepārsteidz. filmu skatīties bija ļoti interesanti - teorijā nav vispār nekā, pie kā piesieties. bet viss likās tiešām.. ērts. klasisks. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

deloveja_kundze
2017-11-13 18:12 (saite)

es pēc filmas ļoti daudz domāju un runāju par to, kam ir tiesības stāstīt citu stāstus. filmas scenārija autori ir divi vīrieši ap 40, režisors - vīrietis ap 40, un man likās, ka filma ir tik smaga variācija par meitenes pieaugšanas tēmu, ko var uztaisīt tikai cilvēki, kuri nekad ar ko tādu nav paši saskārušies, bet ir tikai dzirdējuši un lasījuši citu radītus stāstus par to, kā ir būt meitenei no mazpilsētas ar homoseksuālu orientāciju un reliģiskiem vecākiem, nu labi, un arī pārdabiskām spējām. tas viss bija tik ļoti, ļoti klišejiski, kā jau raksti, un tik ļoti attālināti no tā, kā ir, well, būt meitenei un pieaugt. un tā visa homoseksuālā līnija bija tik mākslīga, tik estetizēta, tik ļoti neīsta, ka skaidrs - to var izsapņot tikai kāds, kuram nekad nav bijusi darīšana ar šādas dzīves sarežģītību. kaut kā tā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

temperature
2017-11-13 21:39 (saite)

kad tu tā saki, es redzu un saprotu, jā. taču filmas laikā es par to it nemaz neaizdomājos, jo neredzēju pašu telmu kā cilvēku, bet kā pārdabiskās stāsta līnijas stāstīšanas ierīci. un man tā nešķita problēma, jo trīrs ļoti prasmīgi līmēja kopā dažādas žanra klišejas, kaut kā pamanoties tās padarīt interesantas. šādām lietām es vienmēr piesienos - manā uztverē filmas (vai jebkura naratīvā balstīta mākslas darba) varoņiem ir jābūt reālām būtnēm ar "pirms" un "pēc" -, ja vien autors ar savu mērķi nav norādījis citādi. un šeit man likās, ka tas ir otrais gadījums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: