kad tu tā saki, es redzu un saprotu, jā. taču filmas laikā es par to it nemaz neaizdomājos, jo neredzēju pašu telmu kā cilvēku, bet kā pārdabiskās stāsta līnijas stāstīšanas ierīci. un man tā nešķita problēma, jo trīrs ļoti prasmīgi līmēja kopā dažādas žanra klišejas, kaut kā pamanoties tās padarīt interesantas. šādām lietām es vienmēr piesienos - manā uztverē filmas (vai jebkura naratīvā balstīta mākslas darba) varoņiem ir jābūt reālām būtnēm ar "pirms" un "pēc" -, ja vien autors ar savu mērķi nav norādījis citādi. un šeit man likās, ka tas ir otrais gadījums.