aņa delovejevna ([info]deloveja_kundze) rakstīja,
@ 2017-09-19 22:36:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
visvairāk man tajā visā nebeidzamajā sarunā par kultūru besī tas, ka mēs kultūru uztveram kā privilēģiju, kā luksus veida parādību, nesaliekot kopā, ka kultūra un tās radītie objekti, produkti un whatnot ir tas, kas paliek vēlāk. un no tā izejot - darbs kultūrā tiek uztverts kā kāda cilvēka personīgs gļuks, un tad jau pats vainīgs. tipa, tā ir mana kaprīze strādāt muzejā, tāpat kā tā ir dažādu cilvēku kaprīze un iedomība strādāt arhīvos, art house kinoteātros, festivālos, pasākumu, semināru un izglītības projektu realizēšanā. par pārējiem ir drusku sarežģītām, bet, mīļie cilvēki, ja mēs darbu muzejā un arhīvā uztveram kā kādas personas tīri personīgu ambīciju, kaprīzi vai ko vēl ne, un pieņemam, ka jā, tas ir totāli normāli, ka šie cilvēki savu personīgo izvēļu dēļ saņem kapeikas un cieš pastāvīgu badu, nu, manuprāt, we're done. kā civilizācija, kā sabiedrība, kā vēsturisks veidojums - mēs esam sev pārvilkuši pāri strīpu.

jo protams, vispār jau iespēja pašiem veidot savu vēsturi, to saglabājot arhīvos, muzejos un citās institūcijās, *ir* absolūta privilēģija, un tas ir jāņem vērā. un, skatoties drusku plašākā mērogā, jo vispār jau uz muzeju darbiniekiem neattiecas šis jaunais autoratlīdzību sviests, jo visbiežāk mēs tomēr esam oficiāli darba ņēmēji, jāatzīst, ka šo pašu domu var attiecināt uz kultūru plašāk: veidot pašiem savu naratīvu, ko primāri veido caur kultūru, *ir* brīnišķīga privilēģija, nevis kaut kāda personīga ambīcija, kuras novērtējums ir salīdzināms ar kabatas naudu.

labi, es zinu, ka haidžakoju šo sarunu par autoratlīdzībām ar savu sarunu par kultūru kā tādu, bet nu, ko lai saka, man liekas, ka mēs līdz galam vienkārši neapzināmies, kāpēc vispār sava kultūra ir vērtība.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kautskis
2017-09-20 14:26 (saite)
Precīzi. Vispār kā cilvēkam, kas strādā "īstu darbu", mani drausmīgi uzjautrina tie pastāsti par to, kā kultūras darbinieki dara kaut ko mazvērtīgu. Ir otrādi: tas, ko es daru, vairs nav aktuāli pat pēc nedēļas, bet pēc desmit gadiem tas vispār būs pilnīgi nekas, atšķirībā no mūzeja darbinieka paveiktā. Un, ja es turpināšu tur strādāt, man nebūs tādas privilēģijas kā pēc kādiem desmit gadiem atskatīties uz paveikto un priecīgi papliķēt sev pa plecu, well done, re, ko es esmu sadarījis.

Tā ka man, piemēram, nav ne mazāko iebildumu, ja par manu nodokļu naudu uztur mūzejus. Man tas šķiet normāls dīls: es jums dodu naudu, jūs man dodat pretī gabaliņu vēstures.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]nistagms
2017-09-20 22:37 (saite)
cilvēcei jau ir svarīgi, lai tas ir aktuāli ŠODIEN un TAGAD. viss pārējais ir mazsvarīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?