tātad, šī ir mana pirmā starptautiskā konference, un man ir totāls kultūršoks, nopietni. pirmkārt, esmu šokā, ka cilvēki nevis prezentē savus pētījumus, bet nostājas priekšā un vienkārši lasa, un es nesaprotu, kāda no tā ir jēga, jo tādā veidā tu kā klausītājs vispār neko daudz neuztver, turklāt man vienmēr visos izglītības līmeņos ir mācījuši, ka prezentācijas nevar lasīt, bet tev ir jārunā konkrēti un jāskatās acīs, un tamlīdzīgi. tāpēc drusku kultūršoks.

in other news, šodien kafijas pauzē parunājos ar vīrieti, kas apsēdās blakus, vārds pa vārdam, izrādās, ka es jau pusgadu lasu viņa grāmatu, & viņa pētījumi par skaņas un attēla mijiedarbību mūsdienu kino ir bijuši diezgan svarīgi šogad manā doktorantūras darbā. also, izrādās, ka viņš taisa mūzikas videoklipus, uzaicināju žūrijā nākamgadam. vēl man kāda dāma sāka stāstīt, cik šī ir velkomējoša kopiena un ka šeit nevienu nenosoda, ja ierodas paģirās, man likās tik skaista lieta, ko stāstīt tieši man, hah. rīt jāprezentē, es esmu panelī, kura atslēgvārds ir Russia, kaut gan mana tēma ir par PSRS sabrukuma periodu, un vecāka gadagājuma akadēmiķi totāli pret mani izturas tā, it kā es esmu pēdējais nabadziņš, kurš iztērēja pusi savas universitātes budžeta, lai atbrauktu uz šejieni. parunājos ar sava paneļa vadītāju, viņš atvainojās par to, ka esmu te ielikta, jo, nu, akadēmiķiem tomēr būtu jābūt vairāk jūtīgiem saistībā ar šādām vēsturiskām un politiskām niansēm. pasmējāmies par to, ka būtu daudz sliktāk, ja es būtu no Ukrainas.

citās ziņās - Londona ir joprojām burvīga, vienīgi hoteļa brokastis ir totāli ne-burvīgas, jo acīmredzot te gan esmu nabagu galā, kuriem nepienākas skaistas, svaigas brokastis, bet pienākas tikai musli vai maize ar ievārījumu + slikta kafija. dārgajam galam savukārt ir English breakfast. drusku jocīgi. un vēl rīt vakarā satikšu meind., kas ir ļoti burvīgi. neesam tikušies kopš 2015., kad biju ciemos Oksfordā.