šodien ir jau četras nedēļas kopš pēdējās cigaretes.
vakar piefiksēju, ka esmu sākusi raukt degunu un īgni skatīties uz cilvēkiem, kuri pīpē tādās publiskās vietās, kas ietekmē mani, piemēram, gaidot zaļo gaismu, un pūš dūmus man tieši sejā. bet nu, godīgi sakot, svešu cigarešu dūmi man sejā nekad nav likušies fun - pat laikā, kad ļoti daudz pati pīpēju.

un ja reiz ir četras nedēļas pagājušas, tas jau nozīmē, ka paliks vieglāk, vai ne? pagaidām vissarežģītākais liekas tas, ko darīt bāros ārā, jo, piemēram, čomska pagalms ir cigarešu karaļvalsts, kurā uzturēties īsti negribas.