running to stand still

there must be a light that never goes out

4/13/17 12:04 pm

pirms gada ap aptuveni šo laiku es izpīpēju savu pēdējo cigareti pēc, būsim reāli, 10 gadu smēķēšanas.
fiziski atmešana bija pārsteidzoši viegla, pierašana pie nesmēķēšanas - krietni grūtāka. un, kaut arī joprojām reizēm ir brīži, kad liekas, ka cigarete ir tas, kā vislabāk dīlot ar (nepatīkamām) ziņām, priecājos, ka tas ne reizi vēl nav noticis.

vārdsakot, sola, ka tagad būs tik arvien vieglāk.

5/11/16 08:55 am

šodien ir jau četras nedēļas kopš pēdējās cigaretes.
vakar piefiksēju, ka esmu sākusi raukt degunu un īgni skatīties uz cilvēkiem, kuri pīpē tādās publiskās vietās, kas ietekmē mani, piemēram, gaidot zaļo gaismu, un pūš dūmus man tieši sejā. bet nu, godīgi sakot, svešu cigarešu dūmi man sejā nekad nav likušies fun - pat laikā, kad ļoti daudz pati pīpēju.

un ja reiz ir četras nedēļas pagājušas, tas jau nozīmē, ka paliks vieglāk, vai ne? pagaidām vissarežģītākais liekas tas, ko darīt bāros ārā, jo, piemēram, čomska pagalms ir cigarešu karaļvalsts, kurā uzturēties īsti negribas.
Powered by Sviesta Ciba