man šorīt bija ļoti jocīgs un pat savādi nepatīkams atgadījums, kas tomēr bija diezgan smieklīgs.
tātad, saistībā ar to, ka šodien šausmīgi daudz kur no rīta bija jābūt, izraku no ziemas miega savu riteni, kas bija rātni nogulējis ziemas miegā tikai kādu pusotru mēnesi. nesu ārā no dzīvokļa, bet kaut kā nevarēju attaisīt durvis, līdz pieleca - kāds durvīm bija priekšā. es dzīvoju tādā vecā, vecā mājā, kas vispār ir celta 19. gadsimta beigās un kur vēl joprojām daļai dzīvokļu tualete atrodas kāpņutelpā, kā tas ir arī manai kaimiņienei, kura tātad šorīt bija pieaicinājusi kādu aizdomīga izskata kungu kaut ko salabot. es viņam saucu, saucu, lai paiet malā, bet viņš vispār nekādi nedeva ne ziņu, līdz man apnika tur stāvēt un es sāku ar spēku stumties ārā. tad beidzot šis kungs pagāja nost no durvīm, es izvilku savu riteni, un kaut kā pat nepamanīju, ka viņš ātrā gaitā skrien iekšā manā dzīvoklī. skrēju pakaļ, kliedzot un klaigājot, ka ko jūs vispār iedomājaties, līdz viņš apstājās manā dzīvojamajā istabā un nomurmināja krieviski, ka oi, nepareizais dzīvoklis. es biju kā no shit, lūdzu, tagad ārā.
mani vienkārši ārkārtīgi sadusmo gadījumi, kad kāds pilnīgi nereaģē uz teikto - vienreiz, piemēram, mana kolēģe skrēja pakaļ miskastes vīriem, jo viņi nespēja atbildēt uz skaidri uzdotu jautājumu par to, vai viņi arī savāks zarus no mums. tu uzdod jautājumu, otrs vienkārši noblisina acis, pagriežas un iet prom. un es nesaprotu, tās ir saprašanas problēmas vai tikai valodas barjera. bet šī rīta gadījums ar šo random kungu man atkal atgādināja par šo savādo fenomenu.

bet tā kaimiņiene vispār ir tāda savāda kundze, vienreiz es viņu pārsteidzu kādos divos naktī, savā nodabā krāsojot kāpņutelpu. es ļoti šaubos, ka viņa ar kādu bija saskaņojusi, ka krāsos kāpņutelpu, bet nakts tumsā var, protams, visu ko darīt. ieraudzījusi mani, viņa noteica, cik jocīgi, es parasti nāku mājās ap pusnakti, tāpēc viņa nebija domājusi, ka man traucēs. bet mēs ar Līvu nevarējām saprast, kāpēc lai kāds krāsotu kāpņutelpu divos naktī, tāpēc nospriedām, ka viņai vajadzēja slēpt līķa pēdas, protams.