Es tikko biju seansā, kur mēs skatījāmies filmas uz ekrāna, kas piestiprināts pie griestiem. Un saproti, sīrupiņ, tā bija tāda skatīšanās bauda, kas strādā gan formā, gan saturā, ka es beidzot esmu priecīga un dziļi apmierināta. Jo kino jebkurā veidā un formātā nav tikai laika aizpildīšana un izzināšana, kad negribi lasīt Prātu un jūtīgumu, tas ir - un tam vajag būt - notikums. Pats par sevi. Vai tas ir seanss ar dzīvo mūziku, seanss ar īsfilmām uz pilsētas sienām, seanss ar ekrānu griestos vai seanss, ko apmeklē ar savu mīļoto, tam jau vairs nav nekādas nozīmes, ja vien tas it notikums pats par sevi.