aņa delovejevna ([info]deloveja_kundze) rakstīja,
@ 2015-05-11 20:16:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
ir tāda šausmīga pasaka, ko lasīju, kad biju pavisam, pavisam maza. pasakā bija kāda debesu meitiņa, kura iepazinās ar kādu latvieti un iemīlējās šajā latviešu tautudēlā, kurš viņai solīja kalnus un ielejas, mūžīgu mīlestību, vasaru, prieku, vienmēr laimi un dziļu apmierinājumu. debesu meitiņa tam visam notic un iziet lielo pārvērtību procesu, lai kļūtu par cilvēku un būtu mūžam laimīga ar tautudēlu. taču pēc kāda laika viss pāriet - iestājas rudens, lakstīgalas vairs nedzied, daba paliek auksta, un tautudēls arī mīl krietni mazāk, un jaunā sieviete viņam prasa, kur tad ir tā mūžīgā laime, mīlestība un vasara, ko viņš viņai sasolīja. viņš, maita, atbild, ka nekas no tā visa nav mūžīgs. mūžīgs ir tikai darbs.

varbūt tas izskaidro to, kāpēc es atnāku no skolas un turpinu strādāt, jo mūžīgs taču ir tikai darbs.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]heda
2015-05-11 21:09 (saite)
Par kuru puķīti šis bija? Šķiet, ka tur vienīgā nebēdīgā pasaka bija par magoni.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krii
2015-05-11 22:13 (saite)
Šī bija par saulgriezi.
Kaut cik nebēdīgas bija par magoni, lapsasti, sausziedi, zaķkāpostiem, jasmīnu... tā nosacīti, arī patētiskais granātābols iztika bez līķiem un asarām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]heda
2015-05-11 22:25 (saite)
Paldies :) Bet bērnībā vairums nemaz nešķita tik traģiskas, kā tagad dominikas pārstāstā un atceroties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]heda
2015-05-11 22:27 (saite)
Atvainojos - protams, deloveja_kundzes pārstāstā :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]deloveja_kundze
2015-05-11 22:32 (saite)
:))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?