ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2017-02-26 01:03:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Skolā vajadzētu mācīt kritiskās domāšanas pamatus un sevišķi - kritisku attieksmi pret fenomenu kompleksu, kas saucas savācējterminā ``garīgums``


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]vaiksts
2017-02-26 11:15 (saite)
Garīgums: ceļš, kas ved jēgas un uzdevuma meklējumos, kā arī veicina cilvēka saiknes ar mirkli, sevi, citiem, dabu, svarīgo un svēto apzināšanos. Labprāt uzklausītu kritiku.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-02-26 11:48 (saite)
* Jēga/ uzdevums - tas ko cilvēks piešķir sev pats, to nevis meklē bet izdomā/ izplāno.

* Pārējais par saiknēm - tas ir kognitīvo zinātņu lauciņš, tātad laika/ telpas uztvere, pašrefleksija, komunikācija, vērtības. Smadzeņu darbības mehānismi + kā smadzenes plāno stratēģijas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sirdna
2017-02-26 12:09 (saite)
un kā izdomāšana atšķiras no meklēšanas? Jebkurā gadījumā ir laika moments, kad šīs jēgas/uzdevuma nav un tad ir moments, kad tāds ir. Pa visu ir jānotiek kaut kādam darbam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sirdna
2017-02-26 12:12 (saite)
Pa vidu, nevis pa visu...sardeļpirksti + parkinsonisms dara savu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-02-26 15:18 (saite)
nPoints ir tāds, ka nav nekādas ārēji noteiktas jēgas, kuras meklētājam būtu jāatrod un tām jāseko. Ok, iespējamo jēgu spektru nosaka fizika.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]vaiksts
2017-02-26 12:18 (saite)
1) Labi, garīgums ir jēgas un uzdevuma izdomāšana un izplānošana. Man gan labāk patīk vārds "meklēšana" - īsāk. Cilvēks, kurš nemeklē jēgu, arī neinteresējās par to un tāpēc nedomās par to un neplānos to.

2) Kognitīvās zinātnes noteikti vajag izmantot. Jautājums, vai vajag izmantot tikai tās un atteikties no, piemēram, aizdomāšanās par savu saikni ar pasauli?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-02-26 15:21 (saite)
Pasauli pētam un pārveidojam tā, kā vajag mums zināmajiem saprātiem, t.i. mums.

tas ir acīmredzami

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]vaiksts
2017-02-26 16:36 (saite)
Tomer Marsa terraformesana neko nepalidzes pret tadam problemam ka nezeliba vai konsumerisms. Tas ir darbs ar cilveka dabu nevis apkartejo vidi, un vismaz pagaidam tur lidz tikai padzilinata sevis izprasana ar ko ari nereti tiesi vai netiesi nodarbojas dazadas garigas prakses.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-02-26 17:03 (saite)
Man šķiet, ka šis apgalvojums vismaz daļēji ir begging the question – proti, brīdī, kad tiek paziņots, ka "dažādas garīgās prakses ļauj apkarot problēmas X, Y utt.", ir ticis a priori pieņemts, ka 1) X, Y utt. ir apkarošanas vērtas problēmas un 2) ka pēc to apkarošanas situācija būtu uzlabojusies.

Paralēli tam rodas prasība nodemonstrēt to, ka "dažādu garīgo prakšu" piekritēju vidū X, Y utt. tiešām ir statistiski mazāk izplatītas parādības (t.i., evidence par labu tam, ka šādas prakses vispāri darbojas apgalvotajos veidos).

Izlabo, ja kļūdos savā novērtējumā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]vaiksts
2017-02-26 17:52 (saite)
Piemēram, noziedzība, manuprāt, ir gana universāla un apkarošanas vērta problēma, pēc kuras samazināšanas situāciju patiešām var saukt par uzlabotu. Runājot par garīgajām praksēm un statistiku, vai kas šāds derēs? http://www.worldpeacegroup.org/washington_crime_prevention_full_article.html

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-02-26 18:04 (saite)
Noziedzība tiešām ir viena no tādām problēmām, taču ar piedāvāto statistiku ir mazliet sarežģītāk.

Pirmkārt, meditācija kā nodarbe var būt pilnīgi nesaistīta ar jelkāda veida metafiziskiem uzskatiem un ļoti daudzi cilvēki, kuri nodarbojas ar meditāciju, dara to tās psiholoģisko efektu dēļ un ir strikti sekulāri, kas liek apšaubīt sākotnējo tēzi par "garīgajām praksēm". Otrkārt, statistikā piedāvātais efekts varbūt arī kaut kādā mērā atbilst realitātei (iespējams, no sērijas "mentāli līdzsvarotāki cilvēki izdara mazāk noziegumu"), taču tā skaidrojumā ir izmantots tik masīvs nonsenss, ka bez neatkarīgas replikācijas es nevaru uztvert pietiekami nopietni arī pašus skaitļus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]vaiksts
2017-02-26 18:43 (saite)
Hmm, vai vari precizēt, kuru tieši sākotnējo tēzi tu apšaubi?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-02-26 18:47 (saite)
To, ka šo nevēlamo parādību mazināšanai ir nepieciešamas vai pietiekamas "garīgās prakses". Izmantotais piemērs – meditācija – neprasa nekādus specifiskus uzskatus vai pasaules redzējumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-02-26 20:14 (saite)
nujā, meditācija ir mentāls paņēmiens, nekāda garīguma [mistiskā nozīmē]

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2017-02-26 20:01 (saite)
Nu protams - saprāti ir vides daļa.

``tur lidz tikai padzilinata sevis izprasana ar ko ari nereti tiesi vai netiesi nodarbojas dazadas garigas prakses.``

Baidos, ka tas ir kā ķīmija vs alķīmija. Tas, kas nodarbojas ar cilvēku izprašānu ir psiholoģija, socioloģija, antropoloģija, neiro un kognitīvās zinātnes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2017-02-26 11:51 (saite)
Līdz ar to `garīgums` sanāk tukšs un maldinošs jēdziens. Dažreiz ar to apzīmē empātiju/ EI, dažreiz stratēģiju plānošanu/ mērķu un vērtību selekciju, par ko runāja Vaiksts. Vēl citreiz ar ``garīgumu`` saprot misticismu.

Rezultātā sanāk, ka katram šim fenomenam ir savs precīzs termins un ``garīgums`` ir tāds poētisks staipāms jēdziens, maznoderīgs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?