Man šķiet, ka šis apgalvojums vismaz daļēji ir begging the question – proti, brīdī, kad tiek paziņots, ka "dažādas garīgās prakses ļauj apkarot problēmas X, Y utt.", ir ticis a priori pieņemts, ka 1) X, Y utt. ir apkarošanas vērtas problēmas un 2) ka pēc to apkarošanas situācija būtu uzlabojusies.

Paralēli tam rodas prasība nodemonstrēt to, ka "dažādu garīgo prakšu" piekritēju vidū X, Y utt. tiešām ir statistiski mazāk izplatītas parādības (t.i., evidence par labu tam, ka šādas prakses vispāri darbojas apgalvotajos veidos).

Izlabo, ja kļūdos savā novērtējumā.