ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2025-09-09 00:41:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Arī Kļava:
Jeb kāpēc garīgums ir aplami:

//– Skaidrs, ka parasts, analītiski pozitīvs prāts nevar pieņemt visu šīs pasaules ārprātu, no kura mēs, kā nu protam, mēģinām sevi norobežot, radot savu iluzoro pozitīvo pasaulīti. Pasauli nevar saprast citādi, kā vien cenšoties to redzēt integrāli. Tas ir ļoti grūti, bet tam ir ļoti sakarīgi augļi. Tie samazina mūsu prāta izmisumu un bailes. Būtībā jau vispār, tikai samazinot prāta aktivitāti, cilvēks sāk iepazīt sevi. Prātā cilvēks nevar iepazīt ne sevi, ne pasauli.//

A kā būtu vienkārši ar labo lietu radīšanu un attīstīšanu un slikto lietu mazināšanu, novēršanu un likvidēšanu?

Jeb tas šibko garīgajiem ir par prastu jo implicē kko darīt nevis sēdēt un regulāri nopūsties? Nu jā un par grūtu jo tad prāta aktivitāti vajag nevis samazināt bet palielināt.

[Tas pats Kļava jau arī dara pareizas lietas savā profesijā => nav skaidrs no kurienes šī viedumslimība? ]

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kochka
2025-09-09 01:06 (saite)
Viņš pats teica, ka grib saprast dzīves un nāves jēgu. Ja strādā bērnu reanimācijā, kur bieži vecāku neuzmanības dēļ jāpiedzīvo, kā iet bojā bērni, psiholoģiski tas ir smagi. Daļai ārstu (ne visiem) garīgums palīdz, tikai viņi nav publiskas personas un neuzdodas par garīguma guru. Un ir arī neirozinātnē pētījumi par meditācijas vai lūgšanas pozitīvo ietekmi uz smadzenēm. Turklāt citātā ir par vēlmi saprast pasauli, nesaprotu, kas tur slikts. Bet nu labi, varbūt traucē viņa publikācijas un izteiksmes veids, ka vajag mazināt prāta darbību. Es to saprotu kā spēju brīvajā laikā atbrīvoties no bezjēdzīgām domu cilpām, kas var radīt pārslodzi. Bet nu arī uzskatu, ka prātu noniecināt nevajag, pat ja daudz kas ir grūti aptverams arī mūsdienās.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2025-09-09 01:36 (saite)
Es te saskatu kļūdu pašā nostādnē. Nav tādas lietās kā "nāves jēga". Nāve ir negadījums kas jānovērš, tā arī visa jēga. Tas ir tas pats kas pardon stāvēt pie apgāztas miskastes un filozofēt par miskastes apgāšanās dziļo jēgu. Vajag pacelt, sakārtot, satīrīt. Viss.

/Un ir arī neirozinātnē pētījumi par meditācijas vai lūgšanas pozitīvo ietekmi uz smadzenēm. /

OK, jā tie ir reāli autogēnā treniņa un related psihotehniku piemēri.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kochka
2025-09-09 02:19 (saite)
Kā jau pats labi zini, filozofiskā ziņā ir ok atbildēt uz jautājumu kāpēc?, pat ja šķietami praktiskas jēgas tam nav. Bet tas neizslēdz cilvēka prāta spēju cīnīties ar dabas nepilnībām, pat ja var diskutēt, kuras ir vai nav ētiski pieņemamas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2025-09-09 06:33 (saite)
ir OK, protams, bet dažreiz tā ir atbilžu meklēšanas tēlošana jeb ilūzija. Tas ir gadījumos kad atbildes ir atrastas. Nu piemēram jautāt vai Pitagora teorēma ir pierādīta nav jēgas, ir pierādīta. Empīriskajās zinātnēs ir citādi, tur vienmēr var atrast jaunu evidenci.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kochka
2025-09-09 10:21 (saite)
Tur jau tā lieta, ka tās ir pavisam atšķirīgas zinātnes, lai gan var atrast kaut ko kopīgu.

Nu filozofiem un bērniem par daudz ko ir izbrīns, tas palīdz uz it ka zināmo paskatīties no cita, reizēm pat negaidīta skatupunkta, izvērtēt idejas kritiskāk, pamanīt nianses vai vienkārši uzdot interesantus jautājumus. Nav jau nekas slikts, ja cilvēks iedziļinās Pitagora teorēmā, ne tikai pieņem, ka tāda ir, pat ja varbūt citu acīs zaudē laiku. Bet saprotu tavu domu, ka gribas darīt, nevis lieki diskutēt un mīņāties uz vietas. Man šķiet, ka tieši šī dažādība ir vajadzīga pasaulei, gan izgudrotāji, darītāji, kā arī cilvēki, kas reflektē un paskatās uz visu no malas. Tas tā vienkāršoti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2025-09-09 11:22 (saite)
Visumā piekrītu, ir viena nianse: Nav labi ja reflektēšana traucē darīšanai. Tāpēc es uzskatu ka degrowth ideoloģijas ir kaitīgas, lai arī viņām ir savi filozofiskie pamatojumi un līdzīgi visādi filozofijas virzieni kas runā par nāves un citu sliktu lietu pieņemšanu un samierināšanos ir kaitīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]begemots
2025-09-09 09:32 (saite)
> Nav tādas lietās kā "nāves jēga". Nāve ir negadījums kas jānovērš,

Evolūcija ar tevi pastrīdētos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2025-09-09 09:35 (saite)
Mēs esam saprātīgas būtnes un līdz ar to mums ir citi mērķi kas nesakrīt ar evolūcijas procesu.

Bez tam ir aplami domāt ka evolūcija vienmēr ir attīstība, evolūcijas process nav mērķtiecīgs bet ir adaptīvs, tā ir pielāgošanās. Piemērs: Nelidojošie putni, kuri lidošanas spēju zaudējuši.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?