Viņš pats teica, ka grib saprast dzīves un nāves jēgu. Ja strādā bērnu reanimācijā, kur bieži vecāku neuzmanības dēļ jāpiedzīvo, kā iet bojā bērni, psiholoģiski tas ir smagi. Daļai ārstu (ne visiem) garīgums palīdz, tikai viņi nav publiskas personas un neuzdodas par garīguma guru. Un ir arī neirozinātnē pētījumi par meditācijas vai lūgšanas pozitīvo ietekmi uz smadzenēm. Turklāt citātā ir par vēlmi saprast pasauli, nesaprotu, kas tur slikts. Bet nu labi, varbūt traucē viņa publikācijas un izteiksmes veids, ka vajag mazināt prāta darbību. Es to saprotu kā spēju brīvajā laikā atbrīvoties no bezjēdzīgām domu cilpām, kas var radīt pārslodzi. Bet nu arī uzskatu, ka prātu noniecināt nevajag, pat ja daudz kas ir grūti aptverams arī mūsdienās.