Arī Kļava:
Jeb kāpēc garīgums ir aplami:

//– Skaidrs, ka parasts, analītiski pozitīvs prāts nevar pieņemt visu šīs pasaules ārprātu, no kura mēs, kā nu protam, mēģinām sevi norobežot, radot savu iluzoro pozitīvo pasaulīti. Pasauli nevar saprast citādi, kā vien cenšoties to redzēt integrāli. Tas ir ļoti grūti, bet tam ir ļoti sakarīgi augļi. Tie samazina mūsu prāta izmisumu un bailes. Būtībā jau vispār, tikai samazinot prāta aktivitāti, cilvēks sāk iepazīt sevi. Prātā cilvēks nevar iepazīt ne sevi, ne pasauli.//

A kā būtu vienkārši ar labo lietu radīšanu un attīstīšanu un slikto lietu mazināšanu, novēršanu un likvidēšanu?

Jeb tas šibko garīgajiem ir par prastu jo implicē kko darīt nevis sēdēt un regulāri nopūsties? Nu jā un par grūtu jo tad prāta aktivitāti vajag nevis samazināt bet palielināt.

[Tas pats Kļava jau arī dara pareizas lietas savā profesijā => nav skaidrs no kurienes šī viedumslimība? ]