ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2024-03-14 00:10:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Kārtējie zaļo meli
no ``renewables`` atbalstītāju avīzes/ vietnes

https://reneweconomy.com.au/australias-biggest-smelter-to-launch-massive-wind-and-solar-tender-says-nuclear-too-costly/

Cilvēki joprojām nesaprot [ vai izliekas ka nesaprot, kas ticamāk] kas ir base load un nu emmm labu veiksmi pabarot alumīnija rūpnīcu ar plukatenerģētiku, nē nu okej Austrālijā kura pa lielam no tuksneša sastāv varbūt aiz matiem pievelkot var sanākt, bet es paredzu dārgāku alumīniju šitā. Par laimi cik var saprast Austrālijas valdība saprot kas ir base load un nepavelkas uz zaļajiem.

Novēlu nepavilkties uz zaļajiem ne Austrālijā ne šeit ne citur.


OK Giles Parkinson nav galīgi sviestā sagājis , viņš ir vairāk nevis pret AES bet par Austrālijas apstākļu izmantošanu saules un vēja enerģētikai kas meiko sensnu. Nē nu OK Austrālija pati var iegūt būtisku % enerģijas šādi. Un rakt urānu visiem citiem.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]antiprojekcija
2024-03-14 11:58 (saite)
"Cilvēki joprojām nesaprot (..) kas ir base load".

Smejos vēderu turēdams - Tu pats arī esi tas cilvēks, kas nesaprot, kas ir "base load", un iztēlojies to kā kaut kādu atšķirīgu, maģisku elektrību. Atšķirībā no jums kultistiem, par laimi biznesus vada cilvēki, kas prot skaitīt. Lūk, interesanti paskatīties vēsturi:

- 2017. gadā intervijā Tomago CEO vēl saka - "For large base load consumers, such as aluminium smelters, they need base load supply. And practically, that means thermal. It can either be coal or it can be gas."

- 2020. gadā jau vairs runa būtībā ir tikai par cenu - "At $70 we don't have a future," he said, noting Tomago is a "price taker" for its aluminium production, which is priced against the market rate in London." - tas, kas viņiem nepieciešams, lai būtu competitive, esot 40-49 AUD (ko AU nodrošina tikai ogles).

- Fast forward 2024.:

Tomago chief financial officer Andrew Newman told The Australian the company had received offers to supply up to 67GW of renewable energy, including 20GW of storage – more than 20 times its likely requirement.

(..)he said initial indications suggested green energy would provide cheaper power in the long term, as well as helping deliver significant cuts to Australia’s carbon emissions.

Būtu laiks Tev arī nedaudz updeitot savas zināšanas, citādi esi iestrēdzis pagātnē.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-03-14 12:08 (saite)
Šeit patiesība ir kaut kur pa vidu. Austrālija ir saulains tuksnesis un tāpēc Tomago prognozē ka viņiem saules baterijas nodrošinās base load. Es personiski domāju ka viņi kļūdās, kaut vai diennakts tumšā laika dēļ - viņiem vajadzēs krātuves un tas sistēmā ir + vēl viens elements kas to padara mažāk drošu. Bet nu OK Austrālija tāpat kā Sahāra (projekts Desertec) kāreiz ir vietas kur šādi var eksperimentēt. Atšķirībā no Eiropas, Z-Amerikas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2024-03-14 13:28 (saite)
Nu jā, Austrālijai tādā ziņā ir priekšrocība, taču atjaunojamie energoresursi joprojām turpina palikt lētāki (it īpaši baterijas pēdējā laikā). Savukārt oglekļa cena ies tikai uz augšu.

Vienkārši points tajā, ka bāzes jaudās nav nekā maģiska, ko nevarētu nodrošināt ar jebkuru enerģijas avotu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2024-03-14 15:35 (saite)
nu tu gan lej sviestu.

pie karstuma, bezvēja, plūdu, sausuma viļņiem, kas te mums notiek gana bieži, tavs "base load nodrošinājums" vnk nozīmē, ka tu vienbrīd sēdi bez elektrības, jo nupat ir bijis pārāk ilgs sausuma/aukstuma whatever periods un, sorry, akumulatori ir tukši.

vai nu tu _masīvi_ būvē par daudz dažādu energoresursu un masīvi par daudz akumulatoru, lai pret to nodrošinātos... vai arī vnk nenodrošinies.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2024-03-14 15:59 (saite)
Akumulatori tiek lietoti tikai jaudas izlīdzināšanai diennakts ietvaros, ilgākā termiņā tie nav ekonomiski. Tāpēc ilgāku periodu izlīdzināšanai šodien lieto gāzi (tai skaitā tajā Austrāļu projektā ir tā plānots), kuru nākotnē varētu aizstāt ar ūdeņradi vai sintētisku gāzi (kas sanāk dārgāk, bet ko ir viegli pārvietot un var lietot tos pašus ģeneratorus, kas jau ir tagad.)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-03-14 16:10 (saite)
Nu jā gāzi :D Un ko gāze dara sadegot? Pareizi dod CO2. Kas ir tas ko mēs centāmies novērst ar visu šito enerģētikas pārkārtošanu.

Savukārt ja ir daudz AES tad nekādu izlīdzināšanu nevajag vispār un tajos momentos kad elektrības ir par daudz to var novirzīt kur? Pareizi katalītiskajās rūpnīcās kas savāc CO2 no gaisa.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2024-03-14 16:07 (saite)
Bāzes jaudas tehniski var nodrošināt dažādi. Atmosfēras stāvokļa dēļ nodrošināt tās ar organikas dedzināsānu kļūst riskanti. Nākamais ērtais veids ir atomreaktori. Tā arī nodrošināsim. Protams specifiskās vietās kā tuksnešos un ģeotermālajos reģionos var nodrošināt arī ar turienes resursiem. Saucas racionāla saimniekošana.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?