ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2014-11-26 17:38:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Vai filozofija var dot mums rekomendācijas?
es lasu:

`` Un kam par šo risku atpazīšanu pateikties? Filozofijai. Tai skaitā gluži akadēmiskajai.``

un redzu, ka aplami.

Jo tā filozofijas daļa, kas operē ar novecojušiem jēdzieniem un neietver sevī patreizējo stāvokļa izpratni, neko jēdzīgu rekomendēt nevar, ja arī izdod rekomendācijas, tad tās ir nederīgas.

savukārt tās filozofijas daļas, kas ir kompetentas, vienkārši pārklājas ar attiecīgajām zinātnes nozarēm.

Tas tā ir jebkurā no jautājumiem par tādiem pētījumiem, kas jāveic uzmanīgi.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mindbound
2014-11-26 17:48 (saite)
Well, arī tās filosofijas daļas, kas ir kompetentas un atrodas sinerģijā ar attiecīgajām zinātnes nozarēm, joprojām var tikt aplūkotas kā no šīm nozarēm atšķirams pasākums (kā piemēru minēšu Mecingeru, kas nav neirozinātnieks, bet neirozinātnes filosofs, vai Bostromu, kas ir AI jomas filosofs).

T.i., uzskatu, ka kompetenta filosofija pārklājas un mijiedarbojas ar zinātni, taču tajā pašā laikā tā var eksistēt kā joma-par-sevi, un ka šie divi punkti nav pretrunā.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2014-11-26 17:50 (saite)
Nu jā, tātad ir runa par tām filozofijas daļām, kas saņem datus un konceptus no attiec. nozarēm ( neirozinātnes, informātika šajā gad.)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2014-11-26 17:51 (saite)
Jā, bet tā joprojām ir filosofija. Manuprāt, OP citāta ideja ir aplama tikai tad, ja (nepamatoti) vienādo filosofiju ar sliktu filosofiju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2014-11-26 17:54 (saite)
Vispār tas ir interesants jautājums par zinātnes/ zinātnes filozofijas robežām.

Vai drošības tehnikas izstrādāšana pieder pie filozofijas?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2014-11-26 17:56 (saite)
Grūti spriest. Es teiktu, ka tik ilgi, kamēr tā atrodas kontrafaktu izpētes un domu eksperimentu stadijā, tā vairāk pieder pie filosofijas, un pakāpeniski iegūst zinātnes (un, vēlāk, inženierijas) aprises, šīm idejām iegūstot substanci.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2014-11-26 18:06 (saite)
Droži vien, ka filozofijas līmenis ir tad, kad pieredze/ priekšstati no viena snozares var tikt izmantoti citā. Filozofija kā interfeiss. Piemēram, drošības noteikumi bioloģijā un to analogi drošības noteikumos AI pētniecībā. Tīrās telpas, antibiotiskās barjeras vienā gadījumā un to virtuālie, datorvides analogi otrajā.

BSL 4 analogs darbā ar virtuālās vides objektiem, ``organismiem``.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2014-11-26 18:13 (saite)
+ tajā pašā atziņas, kuras mums dod ``dabisko`` intelektu pētniecība, tb psiholoģija, nu kaut vai izpratne par to, ko nevajag darīt ar jau zināmajiem intelektiem, ja negrib dabūt ``nedraudzīgumu``

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mindbound
2014-11-27 11:59 (saite)
Jā, arī tas. Filosofija kā "interfeiss", kā metadisciplīna.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2014-11-27 12:06 (saite)
Tātad filozofs ir tāds tips, kas zina

1)daudzu vai ideālā visu zinātnes nozaru backgroundu, bet, protams, nav tajās trenējies, viņam vnk ir insight visur
2)to pašu nozaru patreizējo stāvokli vismaz populārajā līmenī.
3)loģiku un mūsu aprunātos racionalitātes pamatus, to kas uz viņiem attiecas.

tipiņi, kas neatbilst #1-3, nav nekādi filozofi, jeb ir tas, ko sacam par sliktajiem filozofiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2014-11-27 12:36 (saite)
Tā varētu būt daļa no nepieciešamajiem nosacījumiem (jāpiezīmē gan, ka daudzos gadījumos #1 tomēr ir stiprāk specializēts, kad indivīds ir izvēlējies nodarboties ar tieši tiem filosofiskajiem jautājumiem, kas ir saistīti ar konkrētu jomu vai disciplīnu).

Starp citu, labs Mīlhauzera raksts +/- par tēmu: http://lesswrong.com/lw/frp/train_philosophers_with_pearl_and_kahneman_not/

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2014-11-28 01:39 (saite)
nesaprotu, kā ar filozofu - 19.gs. estētikas pētnieku, vai filozofu - patristikas (vai neotomisma) pārstāvi un pētnieku? filozofi, kas pēta citādības fenomenus, filozofi, kas pēta zinātni kā kultūrvēsturiski nosacītu, galīgu un ierobežotu cilvēka darbības sfēru, utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2014-11-28 14:06 (saite)
šim

``nesaprotu, kā ar filozofu - 19.gs. estētikas pētnieku,``

lai izprastu savu pētījumu priekšmetu, tāpat vajag zināšanas blakusnozarēs, sākam skaitīt - vēsture, antropoloģija, etnogrāfija, psiholoģija, nu un pēc tam saistītās, kur tad jaun būs vairums.

zinātne ir vienota.

``patristikas (vai neotomisma) pārstāvi un pētnieku? filozofi, kas pēta citādības fenomenus, filozofi, kas pēta zinātni kā kultūrvēsturiski nosacītu, galīgu un ierobežotu cilvēka darbības sfēru``

šitie nav filozofi, jeb ir pseido filozofi ( OK, nezinu, kas ir citādības fenomeni, bet piemēram zinātne NAV galīga un ierobežota, tāpēc vnk uzstādījums nepareizs). Labākajā gadījumā šitie ir savdabīgi mākslinieki, kas sev tīkamā veidā spēlējas ar jēdzieniem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2014-11-28 17:30 (saite)
Nu jā un ``neotomisms`` ir tīra spēlēšanās, kam nav nekā kopīga ar realitāti, jo viņi tur iziet no premisas, ka eksistē dievs. Tas ir tas pats, kas visā nopietnībā pētīt Nesijas etoloģiju, elfu etnogrāfiju un Betmena psiholoģiju tā it kā viņi visi eksistētu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?