ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2022-11-26 13:10:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Tante nemāk skaitīt.
Lasu tātad interviju ar tipa vides zinātnieci:

https://jauns.lv/raksts/bizness/531868-asv-vides-zinatniece-darbavietu-saglabasana-nav-aizbildinajums-novecojusu-nozaru-uzturesanai

lasu, lasu, nekā konkrēta. Inervētājs malacis, tieši uzjautāja par atomenerģiju.

Tad nu sākas:

//Domājot par jaunu atomelektrostaciju būvniecību, būtu jāatceras par visiem ar to saistītajiem riskiem. Es domāju, ka ar laiku no atomenerģijas būtu jāatsakās par labu atjaunojamajai enerģijai. Pašlaik fosilā un atomenerģija tiek subsidētas. Ja no subsīdijām atteiktos, būtu iespējama straujāka virzība uz atjaunojamajiem resursiem. Tomēr tīri politisku iemeslu dēļ es domāju, ka atomenerģija ar mums būs vēl ilgu laiku.//

Ta kādi ``atjaunojamie resursi`` ja mums vajag stabilus regulējamus jaudas avotus kas nav atkarīgi no tā kā vējšpūš/ saule spīd/ cik upēs ūdens.

Nu un es gribētu redzēt kā viņa pabaros elektrometalurģiskās rūpnīcas ar to vēju teiksim :D

P.S.

Un kas notiks kad viss transports kļūs elektrisks?

Riski tātad esot jāatceras? Ta riski ir visiem enerģētikas veidiem, katram savi. Ar atomelektrostacijām ir apmēram tāpat kā ar aviāciju - tas ir drošākais transporta veids, bet aviokatastrofas ir skaļi notikumi, visi zina. Te līdzīgi - tas ir drošākais [un godīgi sakot vienīgais ja atmetam TEC] lielu enerģijas daudzumu iegūšanas vaids, bet atomelektrostaciju katastrofas ir skaļi notikumi, visi atceras.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]usne
2022-11-26 13:35 (saite)
vai tad lielākā problēma ar ātomelektrostacijām nav nevis katstrofas, kuras kļūst ar vien novēršamākas un drošākas, bet ātomatkritumu noglabāšana un pārstrāde.
kā tikko sapratīs kā atgriezt otreizējai lietošnai ātomatkritumus, tā tas būs labākais risinājums.
vēl jāņem vērā, ka cilvēkiem ir problēmas ar ilgtermiņa ieguldījumiem un ātomelektrostacijas ir ilgtermiņa ieguldījumi.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]extranjero
2022-11-26 13:38 (saite)
Mūsdienu sabiedrība ļoti labi apgūst ilgtermiņa ieguldījumu svarīgumu. Kādreiz cilvēkiem pat nebija bankas kontu, jo visu algu mēneša laikā notērēja. Tikai retais kaut ko krāja skaidrā naudā, un arī tad bieži to visu zaudēja inflācijas vai naudas maiņas dēļ. Bet tagad paņemt kredītu mājai uz 30 gadiem ir gandrīz vai norma. Vairs nav tā, ka domā tikai par mēnesi vai gadu uz priekšu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2022-11-26 14:04 (saite)
AES atkritumus var izmantot kā degvielu:

https://www.weforum.org/agenda/2018/11/destroying-nuclear-waste-to-create-clean-energy-it-can-be-done/

https://www.neimagazine.com/features/featurethe-waste-burning-stable-salt-reactor-9563796/

https://www.theguardian.com/environment/2012/jul/09/nuclear-waste-burning-reactor

Ilgtermiņa ieguldījumi? Jā, protams, bet kā citādi? Citādi iepsējams - katastrofa.

Un ja prof. Deilija ir eksperts vides zinātnē un arī konsultē bankas tad viņai vajadzētu zināt kas ir ilgtermiņa ieguldījumi un kāpēc tos vajag.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]begemots
2022-11-28 12:16 (saite)
Pārstrāde jau notiek, bet to jau [info]ctulhu norādīja.

Attiecībā uz atkritumu noglabāšanu, salīdzinājumam,

ASV ir un ir bijusi lielākā AES izmantotāja pasaulē (šobrīd 92 strādājošas AES, kas ir 2x vairāk kā Francijā), un dara to jau no 1957. gada.

Pa šiem pāri 60 gadiem no visām ASV AES sakrātie reālie pāri paliekošie atkritumi (aptuvenais citāts, precīzi neatceros, bet priekšstatam derēs) kopumā aizpildītu vienu futbola laukuma teritoriju 1 metra augstumā.

Tas ir vienai no enerģiju intensīvāk patērējošajām valstīm, pa 60 gadiem.

Lai izklausītos lielāki, var mērīt AES atkritumus pēc svara. Bet jāatcerās, ka radioaktīvie materiāli visi ir Mendeļejeva tabulas reāli smagajā galā. Mērot pēc tilpuma, izmēri ir niecīgi. Sērkociņu kastīte ar urānu svērtu puskilo.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?