ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2022-11-17 17:55:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Starp citu
Viena tehniska piebilde:

Ja izdodas atrisināt CO2 saistīšanss problēmu vienā no sekojošie veidiem

a) katalītiskas endotermiskas reakcijas absorbcijas torņos
b) tas pats tikai lietojot bioloģiskas sistēmas- modificētus foto vai termosintezējošus organismus
c) a+b

tad mēs varam vispār neatteikties arī no iekšdedzes dzinējiem, vnk jāskatās lai absorbcijas jauda > visu dzinēju summārā jauda.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]murx
2022-11-17 19:25 (saite)
plus vajag noglabāt visu to sasaistīto tā lai nelienaatpakaļ ārā

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-17 19:29 (saite)
Tas nozīmē izgatavot kaut ko no viņa- piemēram dažādas plastmasas etc.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]murx
2022-11-17 19:30 (saite)
kaut ko kas nesadalās

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-17 19:31 (saite)
Nu vai ko pārstrādā un lieto atkal

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2022-11-17 19:32 (saite)
Var arī kas nesadalās, piemēram var taisīt mākslīgu marmoru un no tā vsu ko būvēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]hedera
2022-11-17 20:02 (saite)
"Ja izdodas atrisināt CO2 saistīšanss problēmu vienā no sekojošie veidiem.."

Kādas ir tavas prognozes - cik drīz tas būs praktiski paveicams globālā mērogā tā, lai absorbcijas jauda > visu dzinēju summārā jauda?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-17 20:09 (saite)
Principā atkarājas no pieejamas enerģijas, jo pašas reakcijas ir labi zināmas:

https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0957582020318206

Un man atliek tikai apnicīgi atkārtot trivialitāti:

Mums tas būs tad kad būs pietiekams daudzums atomelektrostaciju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2022-11-17 20:12 (saite)
Reāli protams vajag gan sorbcijas torņus gan elektrodzinējus, gan ūdeņraža dzinējus, bet viegli redzēt ka viss tas atduras pret enerģijas jautājumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2022-11-17 20:16 (saite)
Tādēļ jau es jautāju, kādas is tavas prognozes. Man vnk interesē, vai šis ir tuvā nāktonē reāli iespējams ("varam vispār neatteikties arī no iekšdedzes dzinējiem"), vai arī tas vairāk velk uz sci-fi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-17 20:20 (saite)
Nu rēķinam, vienu AES ceļ apmēram 15 gadus, to protams var darīt paralēli daudzās vietās, nu tātad ja nekasās tad kādos 40 - 60 gados pārveidot infrastruktūru tā lai nav CO2 emisijas un kritiena atpakaļ dzīves līmenī ir pilnīgi iespējams.

Praktiski pie krīzes novēršanas strādā tie kas tieši tagad tās elektrostacijas būvē - somi, franči, amerikāņi...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]hedera
2022-11-17 20:24 (saite)
Pavisam cits apsvērums ir, vai vajag palikt pie iekšdedzes dzinējiem, ja elektrodzinēji jau teju ir spējīgi ar tiem konkurēt. Man šķiet, ka tad, ja cilvēki pamēģinās dzīvot elektrodzinēju pilsētā, viņi diezgan ātri pieradīs pie tīrāka gaisa un mazāk trokšņa, un diez vai gribēs atpakaļ masveidā iekšdedzes dzinējus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-17 20:33 (saite)
Pilnīgi pareizi, tikai 2 lietas:

a) Tas nozīmē akumulatoru industriju kura ir apmēram tik pat sarežģīta kā ogļūdeņražu industrija
b) Joprojām viss atduras pret to kā mēs pie tās elektrības tiekam. Ja TECos -tad velti mīlēts un es atvainojos dyrsa kā pakaļā tā pakaļā.

Nu un visādi sīkumi kā lieljaudas akumulatoru drošība, uzlādes ilgums utt bet tas ir risināmi, protams.

Bet jā in general izskatās ka pilsētās tiešām viss var būt elektrisks un tā ir ērtāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2022-11-17 20:37 (saite)
To visu es zinu, ne jau pirmo dienu sāku interesēties par tēmu.

Uzlādes ilgums jau tagad nav problēma, ja elektroauto tiek lietots ikdienas gaitām pilsētā - kamēr auto noparkots, tikmēr var lādēties. Tālākiem pārbraucieniem pagaidām tā ir problēma, jā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-17 20:40 (saite)
Nu jā tāpēc vispirms elektrisks kļūs pilsētu iekšējais transports. Nu un otra lieta ir ūdeņradis. ūdeņradi kompakti glabāt var sadzenot to metālos, viņš hidrīdus veido.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2022-11-17 20:43 (saite)
Bet viņi nespēj konkurēt. Pāriešana uz elektro vnk nozīmē, ka vidus un zemākā ekonomiskā klase tiek izsēdinātas no personīgiem auto.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-17 20:49 (saite)
Saprotams ka atteikties no iekšdedzes dzinējiem mēr varam tad un tikai tad kad viņi sāk spēt konkurēt. Tas pats princips kas visur ar šo problēmu saimi: Vispirms izdomājam ko likt vietā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2022-11-17 20:50 (saite)
Piebilde: Skatoties uz elektroauto konstrukciju progresu es paredzu ka konkurētspēja īsās distancēs, nu t.i. braukāšanai pa pilsētu tiks sasniegta tuvākajā dekādē, tāliem braucieniem - vēlāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2022-11-17 20:57 (saite)
Kā ar ātri bateriju nolietojumu? To iegāde ir jauna auto iegāde. Kā ar remontu, kuru varēs darīt tikai8 augstas klases speciālisti, kas maksās nesalīdzināmi dārgāk kā pašreizējie, kas jau tā ir dārgi? Un nekāda tur pašremonta. Kā ar pašu bateriju ražošanu un utilizēšanu, kuru ietekme uz dabu netiek pat apspriesta populārajos medijos. Kā ar pašreizējo energokirdiku pēc nepilniem 10 gadiem varēs nodrošināt visu Rietumu pasauli ar pietiekamu energoapgādi visiem šiem auto, ja tagad progresīvajās valstīs un štatos ir smadzeņu progresa izraisīti apgādes blackouti? Ā nu jā, ja ar auto un lidmašīnu vizināsies tikai Bezos un Soros, tad jau ok.:D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-17 21:09 (saite)
- ja baterijas ātri nolietosies un būs dārgas - nekāda konkurence nesanāks.
- remontam vispār vajadzētu būt vienkāršākam nekā iekšdedzes dzinēju gadījumā, paskaties uz elektrodzinēju un iekšdedzes dzināju, kas vienkāršāks? Ja kādam radīsies tendence komerc apsvērumu dēļ taisīt tās lieta sneizjaucamas/ neremontējamas, tad tādu ražotāju pircēji pasūtīs dyrst, kā tas jau notiek ar sadzīves tehniku, datoriem, smārtfoniem utt. Kapitālisms parastais - cilvēki pēr ko tas viņiem labāk patīk.

/utilizēšanu, kuru ietekme uz dabu netiek pat apspriesta populārajos medijos./

Nu paskaties no kā tie aķi sastāv. No litija pamatā. Tā kā litija koncentrētu atradņu nav pārāk daudz, visticamāk būs izdevīgi iegūt viņu no veciem aķiem, līdz ar to tas ies uz riņķi.


/Kā ar pašreizējo energokirdiku pēc nepilniem 10 gadiem varēs nodrošināt visu Rietumu pasauli ar pietiekamu energoapgādi visiem šiem auto,/

Būvējot atomelektrostacijas. Tikai un vienīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2022-11-17 20:29 (saite)
Also vēl viena nianse - vispār jau CO2 aprite dabā ir zināmās robežās pašlīdzsvarojoša:

- vairāk CO2 => paliek siltāks => aktīvāk viss kas aug => vairāk fotosintēzes => vairāk CO2 savākšanas.

Kur ir problēma?

Problēma ir iekš pH.

Konkrēti pasaules okeāna pH. Tāpēc ka galvenā fotosintēzes vieta ir nevis meži un sauszemes augi vispār bet planktons. Un tas ir jutīgs pret skābumu. Pārāk mazs pH - tas nīkst ārā. Nu un CO2 + H2O = H2CO3. Tā ir skābe. Šādi mēs tiešām varam norauties: Vairāk skābes => mazāk planktona => mazāk fotosintēzes => vairāk CO2 atmosfērā => vēl vairāk skābes =>=>=> Venēra. [OK labi Venēra ir drusku pārspīlēti bet mums būs kirdik ilgi pirms Venēra ssituācijas]

Ko var darīt te: Iegāzt okeānā modificētu skābes izturīgu planktonu kas labi vairojas. Problēma: Tāda mums vēl nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2022-11-17 20:43 (saite)
> Problēma: Tāda mums vēl nav.

Problēma numur B: pagaidām pat teorētiski nav zināmas tāda pasākuma blaknes dažādos termiņos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-11-17 20:46 (saite)
Nu jā saprātīgāk būtu tādu organismu turēt izolētu un pumpēt caur ūdeni ar viņu atmosfēru.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

terra negra
[info]covid_19
2022-11-21 05:59 (saite)
indiāņiem bija veids, kā paaugstināt zemes auglību - iestrādāt tajā ogli, kas protams iegūta no biomasas atbilstoši poraina un porās dzīvo gumiņbaktērijas



co2 glabājam kā c un augsnē - 5iesa tas ir ilgstošs process, bet tīri bioloģisks

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?