Sviesta Ciba |

ctulhu (

ctulhu) rakstīja,
@ 2019-10-24 21:54:00

Neviltots izbrīns :D
Biju aizgājis uz debati par eitanāziju. Salasījušies apmēram 20 cilvēki. Jurists, politiķi, ārsts neirologs, citi. Par kriosaglabāšanu bija dzirdējis apmēram viens.

Nu nekas, tagad visi dzirdēja.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

gnidrologs
2019-10-26 12:46 (saite)

Tu uztver mūsu, cilvēku, esību kā mehānisku eksistenci, nevis garīgu un intelektuālu piedzīvojumu, kuram ir sākums un gals. Dabiski, ka man nav jēgas nto reizi malt kaut kādu metafizisku herņu, jo tu tāpat nesapratīsi. Galvenais atceries, ka ne visi, pat lielākā daļa cilvēku, neuztver pasauli kā tu. Cilvēcība nesakņojas TIKAI dzīvnieciskā instinktā sevi saglabāt un uzturēt. Kriošīza ir nothing but extention šim dzīvnieciskajam instinktam. Ne velti, tie paši cilvēki, kas fano par tech, negivo faku par nākamo paaudžu kvalitatīvu un kvantitatīvu producēšanu, jo ir vēlme tikai pēc "šeit un tagad gratification". Aborti pēc gribas, seksuālas perversijas, sava pagalma un pavarda nesargāšana iet roku rokā ar sapņiem par "es es es, man man man" vajadzībām. Kad narcisms un īstermiņa kaifs kļuvis par vienīgo cilvēka modusu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2019-10-26 15:35 (saite)

Pag, okej. Intelektuāls piedzīvojums - tas meiko sensu. Ja tu ar ``garīgs`` apzīmē visas iztēles - intuīcijas - pārdzīvojumu - emociju lietas, tad arī meiko sensu. Tik tālu piekrītu. Tam visam ir sākums, kad cilvēks rodas, arī piekrītu. Bet nahren tas gals? Nē nu tas tā tagad ir, bet to es atrodu par traucējumu. Ne jau bezgalīga dzīvnieciska eksistence ir mērķis bet nebeidzams lūk šis intelektuālais piedzīvojums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

gnidrologs
2019-10-26 15:45 (saite)

Man cilvēka gals liekas tieši tik pat vajadzīgs kā gals jebkurai citai lietai, kas pastāv mūsu visumā. Tu vispār esi iedomājies par statisku visumu, kurā nepastāv entrōpija nevienā tās līmenī? Manā uztverē tā būtu statiska bilden, kaut kas pilnīgi nesavietojams ar "dzīvi". Protams, var sākt filazofiski skaldīt matus par "a nah tā dzīves vispār vajadzīga" gultni.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2019-10-26 16:00 (saite)
	Tur ir zināma problēma ar galīgu visumu, jā. Ja visums ir izmēros galīgs, tad termodinamikas dēļ tam pienāks gals, saucas visuma siltuma nāve. Ko ar to iesākt, es nezinu, bet es atrodu ka problēmas ir vērts risināt to pienākšanas secībā. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

gnidrologs
2019-10-26 16:23 (saite)

Tu absolūti nesaprati, par ko tev teicu. Ja lietām nav sākuma un gala, tad nenotiek burtiski nekas, kas noticis mūsu visumā, tajā skaitā dzīvību un tās evolūciju laika gaitā. Tad ir jāiedomājas pilnīgi alternatīvs verss, kurā viss JAU IR un nekad nemainās. Pats padomā, kurā vietā tajā būtu Tu? Tevis prosta nebūtu. Tu, Ctulhu, esi tikai tāpēc, ka mums ir dzīves ar tām sekojošajām nāvēm.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2019-10-26 16:28 (saite)

Bet ja lietai ir sākums un nav gala, tad kā tas traucē uzrasties nākamajām lietām ar saviem sākumiem? Okej tīri tehniski galīgā visumā vienu brīdi aptrūksies materiāla, bet tā ir problēma no tās pašas siltuma nāves sērijas, tīri spekulatīva.

Okej es domāju par to vairāk praktiski. 200 gadu [ kas apmēram ir pašreiz zināma homo sapiens bioloģiskā mūža robeža] ir sūds. Vajag daudz vairāk. Cik? Nu jo vairāk jo labāk. Okej es saprotu ka ar matemātisku bezgalību tur sākas visādi paradoski, bet trešo reizi - davai ka tiekam vismaz līdz dažu simttūkstošu gadu mūžiem iesākumā un tad domājam tālāk. Jā problēmas tur būs, bet tas ir interesanti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

mindbound
2019-10-26 16:34 (saite)

Lietām var būt sākums, bet vai nu nebūt gala, vai arī vismaz tas var tikt atvirzīts tik tālu, cik fizika to vispār atļauj, iestiepjoties nevis desmitos un simtos, bet kvadriljonos un kvintiljonos gadu, ilgi pēc tam, kad pēdējās zvaigznes ir iztērējušās, ņemot enerģiju lietu darīšanai no to atliekām un meklējot tālākus, vēl eksotiskākus eksistences turpināšanas veidus. Tā, protams, nav spiesta lieta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

gnidrologs
2019-10-26 17:01 (saite)

Zīmīgi, ka tu saki 'lietām'. Attiecas arī uz Ctulhu komentu. Ja predicē visu savu pasaules skatu uz 'lietām', tad ignorance pret 'meta lietām' saprotama. Cilvēka mirstība un pakāpeniska degradācija visos tā domēnos caur laika zobu ir vien mūsu visuma entropiskā procesa manifestācija vienā konkrētā būtnē. Līdz ar to, ja mēs gribam novērst cilvēka mirstību, mēs sapņojam par entropijas izbeigšanu kā tādu. Un tu neatbildi uz jautājumu ko tas tavā prātā nozīmē. Kā tas vispār var būt?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2019-10-26 17:21 (saite)

> Ja predicē visu savu pasaules skatu uz 'lietām'
Līdzīgi, kā tajā stulbajā jokā, "tur ir nianses", bet būtībā jā. Man tas gan nozīmē to, ka arī meta-lietas ir lietas, līdz ar to tas automātiski nesamazina manu attieksmi pret tādām.

> Līdz ar to, ja mēs gribam novērst cilvēka mirstību, mēs sapņojam par entropijas izbeigšanu kā tādu.
Skatoties tiešām sub specie aeternitatis – jā, bet pagaidām nav runas par tādiem mērogiem, pagaidām runa ir "tikai" par bioloģisko dzīvildzes ierobežojumu pārvarēšanu, kas, kaut arī prasa un vēl ilgi turpinās prasīt masīvas starpdisciplināras pūles, tomēr neprasa nekādu titānisku cīņu ar pašas fizikas fundamentiem.

> Kā tas vispār var būt?
Vēl nezinu. Pagaidām tas arī nav no svara, sk. augstāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2019-10-26 18:08 (saite)
	Kā tas var nebūt no svara? Tu pats nesaproti ko gribi, bet gribi? Kur šajā vienādojumā intelektuālisms, pašrefleksija, racionālais saprāts galu galā? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2019-10-26 18:09 (saite)
	> Kā tas var nebūt no svara? Tādā veidā, ka šobrīd uzdevums nav uzvarēt fiziku, šobrīd uzdevums ir uzvarēt bioloģiju. Tad, kad sāks uzmākties fizikas līmeņa ierobežojumi (kas ir ļoti, ļoti tālas nākotnes perspektīva), tad arī būs pienācis laiks mēģināt tikt galā ar tiem. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2019-10-26 18:13 (saite)
	Nē, es par to kā kā nevar būt no svara kā izskatīties pasaule, kad būs saniegts tavs ultimate mērķis? Tu tiecies kaut kā virzienā, nezinot, nesaprotot ar ko tas beigsies. Un tajā pašā laikā ļaujies kritizēt reliģiozus (citu reliģiju pārstāvjus, tā pareizāk) racionālās domāšanas deficītā. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2019-10-26 18:21 (saite)

Tas nu pavisam noteikti nav ultimate mērķis, bet tas atkal ir cits jautājums.

Atbildot uz tavu (principā, man šķiet, ka atbildēju jau šeit, bet anyway), te mēs, protams, atduramies pret to pašu problēmu, pret ko atduras visi liela apjoma nākotnes prognozēšanas mēģinājumi, proti, tas ir sasodīti grūti. That being said, no esošajiem scenārijiem mani šobrīd visvairāk pārliecina Hansona "The Age of Em", ko vispār iesaku kaut kad izlasīt (varu iemest ar e-versiju, ja ir interese), tieši sraču debašu par šīm tēmām sakarā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: