ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2019-04-17 19:00:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Es arī nesaprotu
Citāts no komentāra [ pie raksta ka viņi 23 min nav varējuši atrast kur deg]:

/Nesaprotu. Ugunsgrēka signalizācija, ja ir adrešu sistēma, tad nosaka vietu, katram signāldevējam ir sava adrese. Vai tad šādam objektam nebija normālas- modernas signalizācijas sistēmas. Un kā ar dzēšanas sistēmām? /

es varu tikai pievienoties....

+ un videokameras pa visām remonta zonām?

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kjiimikjis
2019-04-18 09:49 (saite)
Kā mēdz būt ar signalizācijām, varējām nesen novērot paši darbā. Taurēt sāka kaut kur manā gaitenī, reālais sadūmojuma avots - lifta šahtā apakšā. Arī kādu brītiņu esot meklēts avots, ar visu to, ka mums tā ēka ir daudz mazāka un vieglāk pārstaigājama par senas baznīcas remontā nodotajām jumta konstrukcijām, kur gan jau nevar slāt krustām šķērsām, kur ienāk prātā.

Dzēšanas sistēmas, cik dzirdēts, visādos kultūrvēsturiskos objektos mēdz nebūt pilnvērtīgas, jo 1) negribas objektu modificēt ar visām trubām un sprinkleriem, un 2) nopludināti mākslas priekšmeti mēdz būt tikpat sabeigti kā sadeguši, zināmā tuvinājumā skat. Rīgas pils ugunsgrēku.

Par kamerām piekrītu, tam būtu jābūt jebkura remonta vai pat būvdarbu obligātam aprīkojumam, galu galā, tā tehnika mūsdienās maksā pietiekami lēti par pieņemamas kvalitātes aparatūru. Varētu ne tikai atvieglot visādu ČP laicīgu konstatēšanu/post factum izmeklēšanu, bet kaut vai prastu ikdienas problēmu kontroli (tb, kāds strādnieks atvilcies pālī, kāds zog instrumentus, utml). Tur gan ir problēma - visādi remontdarbi parasti pakļauti iepirkuma konkursa vai tamlīdzīga sūda procedūrai, attiecīgi, no piedāvājumiem jāņem lētākais. Loģiski, variants, kurā videonovērošanas aparatūras un tai piesaistītā personāla nafig nav, būs lētāks.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

;)
[info]jan09
2019-04-18 10:18 (saite)
lūk, pilnībā pievienojos 2 un 3 rindkopai.
Nez vai tie, kas forumā apsprieda šo jautājumu, paši ir zīmējuši vai instalējuši signalizācijas/CCTV. Nerunājot jau par to, cik baznīcas ir apmeklējuši un pavērojuši savilktās sistēmas.
Nu un stāsti par strādnieku, kas cigaretes izsmēķi iemeta pa zara caurumu zem grīdas, sienas vai jumta šķirbā, un naktī sāka degt - tā ir celtniecības klasika...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2019-04-18 10:22 (saite)
Nu jā es te tikai par to, ka šitāds šķūnis principā ir pielīdzināms stratēģiskam objektam laik AES un tml [ nu unikāls un tā tālāk] līdz ar to drošības sistēmas tā līmeņa - vajadzētu būt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kjiimikjis
2019-04-18 10:59 (saite)
Ir bišku cita kategorija - lai kāda skāde nebūtu katedrāles nodegšana, tuvākais reģions tomēr nav kļuvis neapdzīvojams uz dekādēm, kā tas varētu būt AES gadījumā. Bez tam AES parasti nav masveidā tūristu apmeklēti objekti, utt, utjpr. Attiecīgi, citi riski, citas prasības.

Galvenā atšķirība tomēr - AES būvē kopā ar tām drošības sistēmām. Attiecīgi, visas novērošanas un ugunsdzēsības ietaises paredzētas projektā. Nav gluži salīdzināms ar gadsimtiem senu celtni, kura celta ilgi pirms mūsdienu ugunsdrošības prasību (kā procedūru, tā arī materiālu ziņā) izstrādes, un kurā tagad jāurbj caurumi, jāvelk vadi un caurules, un jāveic pārējie pasākumi (pat teorētiskā līmenī tas ir ellē sarežģīti - mūsdienu materiāliem tiek veiktas visādas ugunsizturības/degšanas ātruma/siltuma vadīšanas pārbaudes, un šie parametri ir zināmi, un tiek ņemti vērā plānojot dzēšanu/prevenciju. Šaubos, ka to pašu var teikt par svina jumta klājumu un pārsimts gadus žuvušu koksni).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?