ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2018-07-27 00:53:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Khm...
Nu tātad vienā sc debatē lasu:

//Tādēļ ka tādu bullšitu nedzirdēsi ne no viena tēmu pārzinoša cilvēka. Vari izglītoties un palasīt ko saka cilvēki, kas tiešām islamu ir nopietni pētījuši. https://lvportals.lv/viedokli/275909-par-koranu-dzihadu-un-garigajam-vertibam-2015

Nu es protams aizeju uz norādīto linku palasīties. Jā intervija ar dāmu kura uzrakstījusi disertāciju par džihādu islāmā. Jā lielais un mazais džihāds, visi šie koncepti, ok.


uuun pēc tam es lasu /citāts/ :

//vispirms jāsaprot, kas islāma izpratnē ir šie neticīgie? Tie ir elku pielūdzēji, un pret viņiem tiešām jākaro, jo Mekas politeisti pastāvīgi pārkāpa vienošanās, kas bija viņiem slēgtas ar musulmaņiem. Pēc islāma dogmatikas kristiešus uztver apmēram tāpat kā jūdus: gan jūdus, gan kristiešus sauc "Ahl al-Kitāb" jeb "Grāmatu tautas", kurām ir atklāsmes no Dieva. Pret "Grāmatu tautām" ir cita attieksme. Kad notiek islāma izplatīšana, jūdiem un kristiešiem ir jāizstāsta par islāmu, par visiem tā pozitīvajiem aspektiem un jāpiedāvā konvertēties (pāriet) islāmā. Tātad ir pieļauta izvēles iespēja. Pārsvarā tomēr cilvēki paliek savā ticībā, un tad viņiem būs jāmaksā tā dēvētais galvas nodoklis – arābu valodā "džizja". Ja viņi būs agresīvi pret musulmaņiem, tad būs atbildes reakcija, bet citādi karot pret šiem cilvēkiem nedrīkst.

Nu tātad ja tu neesi musulmanis, tad tev jāmaksā musulmaņiem ``galvas nodoklis``, hm nu tāda oriģināla izpratne par toleranci. Un cik es saprotu tas tiešām ir islāma doktrīnā nevis kādās radikālās interpretācijās. Nu jā un pret visiem kas nav ``grāmatu tauta`` vienalga sanāk ka jākaro.

tālāk:

//Musulmaņu tradīcijā teikts, ka nekādā gadījumā nedrīkst nogalināt ne bērnus, ne sievietes, ja viņi nekaro ar musulmaņiem (Sahīh Buharī hadīsi).

Arī it kā nav slikti kamēr tu nesaproti kā visādi var interpretēt ``ja viņi nekaro ar musulmaņiem``

Par naidu pret citādajiem, viņa pati atzīst:

//To sludina internetā, arī imāmi atsevišķās mošejās, un tā notiek masveida psiholoģiskā apstrāde. Sevišķi jūtīgi pret to ir cilvēki, kas kaut kādā veidā jūtas neapmierināti ar savu dzīvi, un sāk dalīt, ka musulmaņi ir savējie, citi – svešie, par ienaidniekiem uzskatāmi.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ctulhu
2018-07-27 12:12 (saite)
+ mēs te salīdzinām kristietību un islāmu. Redzam ka vēsturiski problēmas ir abām, kristietība nav ne ar ko labāka par islāmu. Ja tev nepatīk islāms un tu esi konsekvents, tev tās pašas problēmas jāatrod kristietībā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2018-07-27 12:22 (saite)
Es tikai atkārtošu ne savu, bet arī sekulāro postkristīgo ateistu vai pat postislāmistu (Ajāna Hirsi) elementāras patiesības konstatāciju: neviens taču nenoliedz, ka problēmas ir gan islāma, gan it kā kristietības faktiskajām vēsturiskajām izpausmēm. Tikai vienā gadījumā tās problēmas saskan ar islāma pamattekstu, tradīciju un mesidžu, savukārt otrā gadījumā lielu lomu spēlē cilvēcīgais (teoloģiski - grēka, cilvēka disfunkcionālais) faktors, ne tik daudz pati kristietība per se. Piemēram, islāma globālas teokrātiskas impērijas vadītājs-kalifs ir problēma, kura ir balstīta jau pašā islāmā, tā tekstos un pamatos kā tādos, savukārt imperators Konstantīns, kurš izsīkušo romiešu kultu vienkārši polittehnoloģiskā ceļā nomaina ar kristietību - tā gan ir problēma jebkuram, kurš kaut uz brīdi ir atvēris jauno derību.
Kāpēc to ir tik grūti saprast?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-07-27 12:25 (saite)
/Piemēram, islāma globālas teokrātiskas impērijas vadītājs-kalifs ir problēma, kura ir balstīta jau pašā islāmā/

Nu jā un precīzi tāpat Kristus izteikums ``dariet par maniem mācekļiem visas tautas`` ir tieši šī pati problēma kristietībā.

Nu un joprojām visas labi zināmās problēmas kristietības pamattekstos, kuras jau ir demonstrētas.

Tas ir - problēmas pamattekstos ir abām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2018-07-27 12:32 (saite)
Tu nezkāpēc "dariet par mācekļiem visas tautas" uztver kaut kā opresīvi. Apustuļu darbos ir diezgan skaidri parādīts, kā šī darīšana izpaudās un joprojām izpaužas praksē - Pāvils & co iet pie pagāniem uz viņu tirgus laukumu, sludina labo vēsti, vairums par viņu smejas, daži tic, seko un tad izplata vēsti tālāk.
Islāms varbūt strauji militāri izplatījās, iekš sevis atstājot daudzas 6.gs. nostiprinājušās kristiešu šūniņas, taču pāris gadsimtos situācija šariata īpatnību dēļ jau bija mainījusies, un šodien pēdējo dzīvību tuvajos austrumos velk vēl atlikušie kristieši, kuru priekšteči apustuļu sludināšanas ceļā kļuva ticīgi vēl ilgi pirms Mohammads kādā kalnu alā sadzirdēja ļauno garu balsis. Vai savulaik kristīgie tuvie austrumi tik masveidīgi un totāli pieņēma islāmu miermilīgas sludināšanas un reālas konversijas ceļā, uzņemoties māceklību - spried pats.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-07-27 12:39 (saite)
Nu un tagad padomā šajā sakarā par , teiksim, maiju un inku kultūrām :)

/kuru priekšteči apustuļu sludināšanas ceļā kļuva ticīgi vēl ilgi pirms Mohammads kādā kalnu alā sadzirdēja ļauno garu balsis./

Tie paši ļaunie gari kurus sadzirdēja Sauls domāti? :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2018-07-27 12:54 (saite)
Neviens taču nenoliedz, ka kristietība pie maijiem vai senajiem latviešiem nonāca visai nekristīgā veidā. Tāpēc jau es vairākas reizes esmu rakstījis, ka tie paši latvieši kristietību k ā kristietību sāka iepazīt tikai ap 17.-18.gs.

No mūsu skatupunkta, Sauls dzirdēja Dieva garu, bet Mohammads - ļauno garu. Būtu labi un kristīgi, ja pāvests (pats dažbrīd antikrista inkarnācija) ņemtu to vērā savos "starpreliģiju dialogos", nevis izliktos, ka viss viens.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-07-27 13:01 (saite)
/ Sauls dzirdēja Dieva garu, bet Mohammads - ļauno garu. /

Nu re, tātad tas ir tikai jūsu skatupunkts, ne ar ko nepamatots.

Kombinatoriski tur sanāk 4 varianti dzirdēja abi labo, pirmais labo otrais slikto, pirmais slikto otrais labo, abi slikto, plus vēl 2 varianti - abiem šilierējās vai abi meloja.

Manā skatījumā ticamāki ir 2 pēdējie.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2018-07-27 13:04 (saite)
Manā skatījumā tavs skatījums ir melīgs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-07-27 13:06 (saite)
Nu un kā es tev varu palīdzēt? Tu esi laipni aicināts pieķert mani melos. Nevari? Pats melis tātad :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2018-07-27 13:22 (saite)
Es pieķēru tevi melos, jo tu saki, ka nav augšāmcelšanās. Redzi, cik vienkārši tas bija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-07-27 13:25 (saite)
Tu melo ka augšāmcelšanās ir bijusi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2018-07-27 13:30 (saite)
Tu melo, ka nav bijusi. Man ir uzticamāki liecinieki.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]axsys
2018-07-27 13:38 (saite)
Tb, burtiski viena tante (onkulis) 2000 gadus atpakaļ teica?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2018-07-27 13:52 (saite)
Jā. Bet ne jau kurš katrs - ja viņš sludinātu augšāmcelšanos, bet ļaudis neatgrieztos no grēkiem un nejustu Gara dzīvinošo darbību savā dzīvē, tad jau tas viss būtu tikai tīri hipotētiski. Divpadsmit cilvēki sludināja, vēl vairāk redzēja augšāmcelto Jēzu, viņi stāstīja citiem, citi ticēja, un arī - ne tikai uz vārda, bet tāpēc, ka šai ticēšanai bija reāla, praktiska un jūtama iedarbība un pārmaiņa viņu dzīvēs, kas arī liecināja, ka šie liecinieki nerunā pašizdomātas pasakas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]axsys
2018-07-27 14:00 (saite)
Ļaudis visu laiku pieslejas kaut kādām idejām un no tā jūt kkādas pārmaiņas savās dzīvēs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]axsys
2018-07-27 13:28 (saite)
Bet nav jau arī bijusi, ne Jēzus, ne Ozīrisa vai jebkura cita no entajiem mītiskajiem augšāmcēlušajiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]axsys
2018-07-27 13:06 (saite)
Manā skatījumā jebkurš skatījums kas nopietni uztver sentences par ļaunajiem vai labajiem gariem, ir mentāli piecgadīgā līmenī.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2018-07-27 13:22 (saite)
Manā skatījumā jebkurš skatījums, kurš apriori nekritiski un nevēsturiski noraida sentences par labiem vai ļauniem gariem, vai jebkādām entitātēm, ir mentāli piecgadīgā līmenī.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-07-27 13:25 (saite)
.... un salavecīti :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2018-07-27 13:32 (saite)
Diskusija un refleksija par Z-veča ontoloģisko statusu ir pilnīgi leģitīma un cieņpilna nodarbe. Varbūt kaut kādiem veciem dogmātiķiem tas ir par piedauzību, bet ko darīt, reizēm domu spēks un argumentatīvās prasmes jau mēdz notrulināties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]axsys
2018-07-27 13:38 (saite)
"Diskusija un refleksija par Z-veča ontoloģisko statusu ir pilnīgi leģitīma un cieņpilna nodarbe."

Jā, starp piecgadīgajiem. :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-07-27 13:40 (saite)
aha jā prijehaļi, šito krišjāņa pērli es izcēlu atsevišķi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krishjaanis2
2018-07-27 13:54 (saite)
Tu būsi pārsteigts - ir ļaudis, kuri līdzīgi diskutē un reflektē par to, vai ārpus paša jautātāja vispār ir kāda neatkarīga, objektīva ontoloģiskā realitāte. Tas pats ar Z-veci, un visiem citiem. Piecgadīgi bērni, starp citu, mēdz arī reflektēt par to, kas ir labais un kas ir ļaunais. Patiesi, mēs daudz varam mācīties no piecgadīgiem bērniem! Bērni dažbrīd izaicina daža laba veca iesīkstējuša dogmātiķa nekritiskos un nepārbaudītos aizspriedumos un ierūsējušo domāšanu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]axsys
2018-07-27 13:59 (saite)
Jā, es tiešām redzu ka tev domāšanas līmenī ir vairāk kopīga ar piecgadīgajiem kā ar pieaugušajiem, vismaz to tu godīgi atzīsti. Ir jau labiņi, ziemassvētku vecītis mīt tavā sirsniņā, ej puisīt spēlēties atpakaļ uz savu smilškastīti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?