Sviesta Ciba |

ctulhu (

ctulhu) rakstīja,
@ 2017-08-19 16:43:00

Ja mēs saistam imigrāciju ar reliģiskas radikalizācijas risku, tad jāņem vērā, ka šitas te

http://apollo.tvnet.lv/zinas/klimovics-latvietem-vajadzetu-preceties-tikai-ar-islama-ticigajiem/803639

ne no kādas Irākas vai Sīrijas nav atmucis un šitas

https://lv.wikipedia.org/wiki/Imants_Kalni%C5%86%C5%A1

arī nē.

Būtu interesanti salīdzināt radikalizētu personu % bēgļu kontingentā un populācijā vispār.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

mindbound
2017-08-20 22:33 (saite)

For all relevant purposes, "islāms patiesībā" ir tāds, kādu to var novērot dabā. Interpretācijas, ekseģēzes un citas intelektuālas spēles ar tekstiem droši vien ir interesantas tiem, kuri ar tām nodarbojas, bet situācijas novērtēšanai ir vajadzīgi dati par cilvēku reālo rīcību šo (vai vienalga, kādu citu) ideju iespaidā. Konsekvenciālisms vulgaris.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

krii
2017-08-20 23:07 (saite)

Tikai ir zināmas problēmas vērotāja pozīcijā nošķirt cilvēku rīcības, kas izriet no kādas ideoloģijas un rīcības, kas no ideoloģijas neizriet. Kad katoļu baznīcā kristītais Jezups Šmuļāns dzērumā nobrauc kaimiņa cūku, droši vien atradīsies kāds, kurš no tā atvasinās spriedumus gan par katolicismu, gan par kristietību (un kristiešiem) kopumā.

Reliģijas u.c. ideoloģijas nepastāv vakuumā, un konkrēta cilvēka vai pat kopienas gadījumā tās vienmēr ir neatšķetināmi savijušās ar etniskajām, reģionam vēsturiski raksturīgajām u.c. tradīcijām, praksēm un ticējumiem, kā arī indivīda mentalitātei specifiskajām izpausmēm.

Vai tas, kas radikalizēja IRA, bija katolicisms?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2017-08-20 23:18 (saite)
	Nu jā, tas ko var darīt ir - lasīt dažādu reliģiju kanoniskos tekstus un iedomāties/ prognozēt, kā ar kādu varbūtību tiek var tikt interpretēti. Prognozēt izejot no tā, kas ir zināms par dažādu cilvēku grupu psiholoģiju. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	krii 2017-08-20 23:48 (saite)
	kaut kā tā, jā. Gan par cilvēku grupu psiholoģiju, gan par situatīvo kontekstu. Un, vienalga, kļūdas iespēja būs relatīvi liela, jo ir tuvu neiespējamam ņemt vērā visus aspektus, kas varētu ko ietekmēt. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	krii 2017-08-20 23:12 (saite)
	P.S. mani priekšstati par musulmaņiem (nevis par islāmu) ir veidojušies, kontaktējoties ar islāmticīgiem cilvēkiem, tostarp ceļojumu laikā dzīvojot musulmaņu ģimenēs un iekļaujoties viņu sadzīvē; tā nav tikai sausā grāmatu teorija. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2017-08-20 23:21 (saite)
	OK. Ko tu raksturotu kā pozitīvu salīdzinājumā ar 1) kristiešu ģimeni/ sadzīvi 2) neticīgu cilvēku ģimeni/ sadzīvi? Ir kaut kas tāds, ko var praksē novērot un kas liktos forši racionālistam - humānistam, ko prasītos pārņemt? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

krii
2017-08-21 00:12 (saite)

Pirmais, ko gribas pieminēt - viesmīlība, bet tās gadījumā ir pagrūti nošķirt reliģisko imperatīvu no etniskajām un reģionālajām tradīcijām. (Gruzijā un Armēnijā arī cilvēki bija ļoti viesmīlīgi, tomēr Turcija, un jo īpaši Irāna pārspēja visu līdz tam pieredzēto, tādas patiesas, neviltotas rūpes par svešzemnieku, kas nokļuvis viņu teritorijā un kuram noteikti jārada maksimāls komforts.)
2) Tīrība, gan personiskās higiēnas, gan apkārtnes sakopšanas līmenī. Atceros Bušehru, kūrortpilsētu pie Persijas līča, kur milzīgs daudzums cilvēku bija ieradušies ar teltīm svinēt Nourūzu. Atgādināja "Pozitivusu", tikai ar to atšķirību, ka nekur nemētājās pudeles, nebija pievemts un neviens nestreipuļoja. Tiesa gan, pieņemu, ka dažos citos reģionos šajā ziņā varētu būt problēmas.
3) Sociālā solidaritāte, jo īpaši Irānā, kur ik uz soļa ir ziedojumu kastītes trūcīgajiem. Arī reliģiskā gavēņa viena no funkcijām islāmā ir atgādināt par cilvēkiem, kuri nevar paēst trūkuma dēļ, un rosināt uz empātiju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2017-08-21 00:18 (saite)
	(3) trūcīgo reāli ir mazāk - kā izskatās? Cik nu var saprast, protams. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

krii
2017-08-21 00:40 (saite)

Grūti pateikt, tad būtu jāpadzīvo ilgāk un speciāli jāpēta.
Starp citu, nav bērnu namu un veco ļaužu pansionātu - rūpes par bāreņiem un veciem, slimiem cilvēkiem uzņemas radinieki (izņēmuma kārtā var būt arī draugi un kaimiņi), tās netiek deleģētas institūcijām. Nezinu, vai tā būtu jāpieņem par obligātu normu, bet, manuprāt, tas apliecina kopienas spēju pašorganizēties, kas šķiet visai apsveicami.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: