Sviesta Ciba |

ctulhu (

ctulhu) rakstīja,
@ 2017-06-12 18:32:00

un šitai valstij ir kodolieroči [tiesa nedaudz un veci]

http://apollo.tvnet.lv/zinas/pakistana-par-zaimosanu-socialaja-tikla-piespriez-navessodu/797607

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	gnidrologs 2017-06-13 08:37 (saite)
	Pārdot vai nepārdot savus ieročus trešajām personām ir ētikas jautājums. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2017-06-13 11:29 (saite)
	Es teiktu, ka tas ir risk/benefit attiecības jautājums. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2017-06-13 12:36 (saite)
	Nu un? Psihopātam benefits būs no kodolbumbas pārdošanas, tāpēc viņu jāuzrauga ar instancēm, kas koercē uz zināmām vispārpieņemtām ētikas un atbildības normām. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2017-06-13 14:32 (saite)

Domāju, ka privātais sektors un "kognitariāts"/"tehnāts" savu un kopīgo interešu labad bez sevišķām grūtībām tiktu galā ar atsevišķiem psihopātiem un viņu tendencēm (beigu galā, kodolieroči nav nekas tāds, ko kāds varētu ražot savā pagrabā, līdz ar to runa tāpat ir par kompānijām vai institūtiem), tajā pašā laikā dodot ievērojami lielāku rīcības brīvību sadarboties vēlošamies pētniekiem, inženieriem utt., kuru darbā Tevis minētās normas un regulas bieži vien vairāk kavē, kā virza produktīvu darbu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2017-06-13 15:54 (saite)
	Kas tad īsti šobrīd ir galvenais, kas kavē darbu? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2017-06-13 16:13 (saite)

Pirmkārt, daudzi protokoli un regulācijas, ko ir pieņēmušas ārējas autoritātes ar, nereti, diezgan vāju izpratni par konkrētām vajadzībām disciplīnas iekšienē. Konkrēts piemērs – gatavojoties vēsturē pirmajai cefalosomatiskās anastomozes ("galvas pārstādīšanas") operācijai [1], iesaistītie materiāli un metodes tiek, loģiskā kārtā, testēti in vivo.

Saskaņā ar bioētikas komisiju nolēmumiem, šādos eksperimentos iesaistītos dzīvniekus gandrīz tūlīt pēc eksperimenta veikšanas ir jāeitanazē. Problēma ir tajā, ka šādi noteikumi neļauj novērot dzīvnieku atveseļošanās procesu ilgākos laika posmos (nedēļas, mēneši), par spīti tam, ka ir stipra provizoriskā evidence par labu tam, ka šāda atveseļošanās (nervu galu dzīšana, kustību atjaunošanās u.c.) notiek. Tādu piemēru ir diezgan daudz, īpaši ar bioloģiju saistītajās jomās.

Otrkārt, valstu valdību un departamentu tiesības izsludināt moratoriju konkrētiem pētījumiem un veseliem pētījumu virzieniem. Man šķiet, ka ir lieki izvērst, kādā veidā tas var kavēt pētniecisko darbu. Par laimi, viens no pēdējā laika potenciāli kaitīgākajiem aizliegumiem ir ticis noraidīts [2], bet tur nav īstas garantijas tam, ka šādi mēģinājumi varētu tikt atkārtoti, kā arī tas ir tikai viens piemērs (plaša spektra aizliegumi un īpaši stingri ierobežojumi attiecībā uz cilmes šūnu pētniecību un vairākām citām bioloģijas un ģenētikas tehnoloģijām daudz kur pasaulē ir spēkā joprojām).

Treškārt, atkarība no valstu piešķirtajiem budžetiem un ierobežojumi attiecībā uz finansējuma meklēšanu privātajā sektorā. Pēdējā laikā vismaz ES ietvaros šī situācija ir sākusi uzlaboties, bet tur joprojām ir ļoti tāls ceļš ejams.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: