covid_19's Friends
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Below are the most recent 25 friends' journal entries.
[ << Previous 25 ]
| Wednesday, January 14th, 2026 |
putnupr
|
3:59p |
Ja resns saģērbjas spīguļdrēbēs, vai tā ir disko bumba? |
aborigens
|
2:06p |
Irāņiem nepaveicās ar atbalstu, jo netrāpīja trendā... Man šis ir kaut kāds lūzuma punkts attiecībā uz ticību publiskās līdzjūtības godīgumam. Ukrainu, Baltkrieviju, Izraēlu, Palestīnu un Venecuēlu visu es spēju saprast. Šo vairs ne. |
krii
|
12:31p |
Laimīgu gadu, mīļie! Es tepat vēl esmu, es jūs lasīšu, pati arī rakstīšu, un man iet ... dīvaini un neparasti, bet par to citreiz. Bučas! Turās, ja! |
mufs
|
12:00p |
vakar biju uz Velc savu arklu pār mirušo kauliem kaut kur Threados lasīju, ka neesot ok pēc grāmatas, bet tā kā grāmata man nav bijusi, tad man ļoti patika visvairāk man patika Hamatova, kas mani pārsteidza nesagatavotu, jo gāju ar dom,ka man viņa nepatiks tiešām forša un niansēta aktierspēle, katrs žests un mīmika, akcents man nepavisam netraucēja, kaut šķita, ka uz beigām palika izteiktāks un man ļoti patika, ka pārmaiņas pēc Dailē gandrīz nemaz nekliedza un efekti efektīgi |
prtg
|
11:51a |
"Then we know that we're alive If we weren't Sure before"
Current Music: The B52's - Revolution Earth |
unknown_entity
|
9:19a |
Svētdienas vakars Visu dienu nopēries pa topošo vanneni, ieslīdēju vietējā bodītē pēc padzerties. Kasierīte sēž. Nu tāda - cik gara, tik plata. Pupi uz lentas, jo citur vietas nav. Interesanti, lenta slīdot kutina nipeļus arī, vai tas viss tikai manā pistajā prātā? |
| Tuesday, January 13th, 2026 |
missalise
|
9:32a |
Lūdzu iesakiet labu kaloriju skaitīšanas lietotni, kas darbotos uz androīda Latvijā. Uz mana telefona pēkšņi vairs MyFitnesspal neiet. |
lavendera
|
8:03a |
Par sacensībām un prieku Lasot vakardienas komentārus.
Reiz bija maza meitene.( ... tālāk ... ) |
| Monday, January 12th, 2026 |
prtg
|
7:41p |
Likteņa ironija jeb "Vieglu Goru!" |
putnupr
|
6:46p |
Šodien dzd ne tikai Raimondam, bet arī Blixam |
black_data
|
10:33a |
Esmu jau minējis par sapņiem, kuros es kādu nogalinu. Parasti tie ir kaut kādi ļaundari vai iebrucēji. Taču padsmit cilvēku nogalināšana mani tomēr drusku izsita no līdzsvara pēc pamošanās. Jauna parādība ir tā, ka vienā citā sapnī es apsvēru pārlauzt sprandu vienam frīkam, kurš turpināja mani izsekot, un tādā veidā es cerēju panākt, ka viņš fiziski vairs to nevarēs darīt. Es gan izpildīju to versiju, ko reizēm dara nokaitināti suņi, kas paņem zobos cilvēka ekstremitāti, bet neiekož, cerot, ka cilvēks saņems vēstījumu. Katrā ziņā šis ir interesants virziens, kurā dodas mana zemapziņa.
Es gan arī dzīvē sāku piefiksēt gatavību mesties virsū kādam, kurš sāks aiztikt man tuvos. Piemēram, šobrīd sniegotie laikapstākļi izgaismo tos autobraucējus, kuriem nerūp apkārtējo dzīvība un veselība. Neskaitāmie piemēri tam, ar ko mēdz beigties slidināšanās ar auto uz koplietošanas ceļiem, un kas viegli atrodami internetā pat bez meklēšanas, viņus no tā neattur. Diemžēl tādas situācijas rodas biežāk, kā es gribētu tās pieredzēt. |
| Sunday, January 11th, 2026 |
putnupr
|
7:55p |
Atskaite. Atskaite. Saņemies. |
putnupr
|
7:19p |
Šodien bija jāglābj kaimiņiene, jo viņa Temu grozā bija ielikusi 6 vienādus zābaku pārus |
black_data
|
11:43a |
Soctīklos ir atrodami video, kurus pavada "dziesmiņa" ar aptuvenu tekstu: "Mans priekšnieks man liek filmēt saturu, bet kā gan es varu filmēt saturu, ja man ir četrdesmit, jo es nevaru sacensties ar gen-z saturu, jo man ir četrdesmit."
Es īsti nesaprotu dažu cilvēku vajadzību edžlordēt, un absolūtu pašritikas trūkumu, kad visi simptomi liecina, ka tas izskatīsies nožēlojami. Lai nepievērstu nevajadzīgu uzmanību, nesaukšu nevienu vārdā, tikai atzīmēšu to, ka man šķiet īpaši stulbi, ja to dara cilvēks, kas sabiedrības acīs jau ir ieguvis zināmu autoritāti savā specifiskajā jomā. Bet nu šis cilvēks LinkedIn šēro saturu, kur piemin "sojas lates dzērājus", un faktu, ka viņš pats mēdz dzert kafiju ar auzu pienu. Pat ja šī frāze meiko sensu kaut kādā kontekstā, varu derēt, ka bija iespēja izvairīties no vārdu virknējuma "sojas lates dzērājs", un piezīme par to, ka cilvēks pats mēdz lietot auzu pienu, liek domāt, ka viņš apzinās šī apzīmējuma nievājošo dabu. Tā piezīme vēl papildus liek domāt, ka šeit ir izveidojusies kaut kāda "N" vārda situācija, kur piederība kaut kādai grupai dod tiesības publiski paust šos nievājošos apzīmējumus, atņemot tam visas negatīvās konotācijas. Neesmu drošs, ka pēdējais būtu patiesi, pat ja šis cilvēks būtu piedzimis ar laktozes nepanesamību. Par izvēlēto platformu komnetāri vispār ir lieki. Man šķiet, ka mēģinājumam iepīt savā leksikā "seši, septiņi" gūtu labākas izredzes kaut vai dēļ negatīvo konotrāciju trūkuma, kamēr "lates dzērāji" parasti signalizē veselu virkni šīs frāzes lietotāja pārliecību, un neesmu drošs, ka katrs edžlords uz tādām pretendē. Te vairāk izskatās pēc - sound like a bully to look more tough. |
putnupr
|
10:42a |
Tikko biju ciemā pie Saldus. Izkāpu no Saldus autobusa, domādama, ka esmu Rīgā. Izrādījās, ka ciems ar krievisku nosaukumu. Beigās izrādījās, ka esmu Šveicē, un slēpoju bez slēpēm pa Biķernieku ielu. |
putnupr
|
8:19a |
tikko pamodos no sapņa, kur braucu ar velo. kādā nezināmā pilsētā, bet izskatījās, ka tā ir Cēsu iela. grūti bij mīties, kā jau bieži sapņos. kāpu nost un liku augstāk stūri. nezinu, kāda ir sapņa morāle vai zemapziņas vēstījums. nekāds. |
|
pretzel
|
5:03a |
|
| Saturday, January 10th, 2026 | |
adinkra
|
11:36a |
Tad tagad šito sauc par sniegvilksni. Rets un unikāls esot. Kam unikāls, kam ne. Jumtu šķūrētāji un sētnieki to sastop vairākas reizes sezonā, apzīmējums- vēja sapūsts. Gandrīz vienmēr uz jumta ir visādi pakši, kur sniegs līdz ceļiem, kamēr citur jumts cauri spīd. Sniegvilksnis gan skan interesantāk, turpmāk tā arī teikšu. Bet vispār šogad šo vārdu dzirdu pirmoreiz dzīvē, un mans leksikons nav trūcīgs. Jūs bijāt dzirdējuši par sniegvilksni? |
putnupr
|
9:55a |
pirms 20 gadiem šajā dienā lietotājs putnupr raksta:
ūdens vārās un karas kaklā, apelsīns skatās acīs un smīn, granātābola izsistie zobi apšļākuši monitoru kā ar asiņainu spermu - tik pretīgi, ieturu vakara maltīti |
|
pretzel
|
5:50a |
Vispār ir tik savādi, ka šajā milzīgajā manis ietvarā joprojām ietilpst maza meitenīte. Viņa ir apvainojusies un raud, un viņa vicina dūrēs savilktas plaukstas, jo viņai visu laiku vajag, lai viss būtu godīgi. Viņa jau labprāt ierāptos klēpī jebkuram. Bet tas nebūtu godīgi.
Vispār es domāju, ka dzīve tādā ziņā ir sasodīti skumja padarīšana. Tiklīdz tu saproti, ka kādam esi svarīgs, tu automātiski par to cilvēku aizmirsti. Ne ātrāk un ne vēlāk. Tieši tajā mirklī. Zināmā mērā. Pārnestā nozīmē. Bet es domāju, ka kaut kur ir jābūt kādam, kurš saprot. Un lai kā arī tur nebūtu... manu plīša lācīti tagad sauc _[viņa uzvārds]_. |
|
pretzel
|
3:56a |
Simba kādreiz (ļoooti sen) pavisam mazliet mācīju angļu valodu privāti. tajā ģimenē toreiz viņiem bija viss, ko vien sirds kāro. puikam varēja būt gadi 10, es nemaz īsti nezināju, bet nu tāds vecums starp bērnību un pusaudža gadiem. viņam bija cukura diabēts. es sākumā nesapratu. pēc tam tikai sapratu, kad man pateica. ļoti foršs puika, ārkārtīgi apķērīgs. noteikti zinu, ka no viņa iemācījos daudz vairāk, nekā viņš no manis. nu un viņiem bija kaķītis. persijas. un kopš tā laika es visu laiku domāju par kaķīti. B. ielas pagalma kaķītis ir tikai mani pēdējie 3 gadi. pirmais kaķītis noteikti bija šis. visādi man te ar to domu par kaķīti iet, bet zinu, ka pamazām, pašai to nemanot, "ja man kādreiz būs kaķītis" ir pārvērties par "kad man būs kaķītis". tad nu kad man būs kaķītis, saukšu viņu par Simbu. |
| Friday, January 9th, 2026 |
putnupr
|
1:29p |
Man vajadzēja piedzimt šodien, bet piedzimu 2 ned. par ātru. Būtu par gadu jaunāka. Un 9. janvārī 2002. (?) nomira mana vecāmāte. |
prtg
|
11:07a |
Dotais brīdis |
black_data
|
10:52a |
Man ir sajūta, ka “doomscrolling” drīz iegūs vēl negatīvāku konotāciju kā šobrīd, un “nostalgia core” kļūs par vēl vērienīgāku bēgšanu no digitālā satura.
Kaķu video nav nekāds vērtīgs saturs, bet manā skatījumā tā nav sliktāka atslodze par seriālu skatīšanos. Taču šobrīd man jau pat zūd vēlme vērt vaļā Instagram, jo tas teju gandrīz ekskluzīvi sastāv no AI satura. Tas varbūt bija izklaidējoši dažas pirmās nedēļas, un arī tāpēc, ka tas nepārprotami bija AI saturs, bet skatīties labus autentiskās pieredzes atdarinājumus šķiet īpaši tukši. Es domāju, ka dažas minūtes paspēlējoties ar suni es dabūšu no viņa kādu muļķīgu darbību, par ko pasmaidīt. Vēl, protams, var izstrādāt paradumus, kas palīdz sekot reāliem cilvēkiem, bet ir bažas, ka korporācijas pamanīs šo paradumu maiņu, un ieviesīs kaut ko jaunu. Ne velti aplikācijās ir iestrādāts tas, ka ir jāveic papildus soļi, lai redzētu to saturu, kuram tu esi izvēlējies sekot. Vēl, protams, ir opcija, ka parādīsies alternatīvi rīki, un nu jau es lēnām sāku ticēt, ka tiem parādās izredzes izpelnīties cilvēku uzmanību.
Drusku vairāk par soctīkliem mani satrauc profesionāli radītā audiovizuālā satura nākotne. Mūsu paradumu maiņa jau tagad ietekmē masām paredzēto saturu, tāpēc nav lielu šaubu, ka mākslīgais intelekts arvien vairāk tiks iesaistīts tā radīšanā. Ne obligāti tas atņems, piemēram, darbu aktieriem, taču sižets varētu tikt pieslīpēts vidējam skatītājam vēl efektīvāk. Pagaidām mierina tas, ka kino satura netrūkst arī neskatoties Holivudas blokbāsterus, un ka cilvēki, kas ir gatavi savu filmu dēļ doties pat cietumā, nekur nepazudīs arī nākotnē. Bet ir neliels risks, ka būs jāsāk vairāk skatīties vecās filmas, lai arī cik ļoti labāk man patiktu skatīties laikmetīgu kino. Ar mūziku varētu būt vēl trakāk. Es pat neizslēdzu, ka man varētu nebūt iebildumu pret mākslīgi radītu skaņu, kas man vienkārši patīk, jo katra individuālā mākslinieka šķiršanās sāpes mani sen jau garlaiko.
Bet pret ko man jau tagad ir patiesa nostalģija, tas ir kūrēts (curated) saturs. Neesmu gan drošs, ka cilvēkiem šī iemaņa apmainīties ar viedokļiem nebūs jāmācās no jauna. Jāsaka gan, ka katra individuālā mākslinieka šķiršanās sāpēm pavisam ir cita vērtība, ja tas ir kaut kas, ko tu esi iepazinis pēc kāda pazīstama cilvēka ieteikuma. |
putnupr
|
9:21a |
sapnī biju kaut kādā tornī, kur bija Norai Ikstenai piederošs restorāns. Dega sveces, bet saimnieci neizdevās satikt.
ēst arī nedabūju. stāvēju zāles vidū un skatījos uz logu, mēģinot to nofotografēt, lai bildē redz gan rāmi, gan skatu aiz loga - milzīgas, vecas egles. |
[ << Previous 25 ]
|