[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are 24 friends' journal entries, after skipping by the 25 most recent ones.
| Friday, April 10th, 2026 | ||
|
jan09 |
7:24a | |
|
aborigens |
1:02a | "A crooked tree lives its own life, but a straight tree is turned into wood" often attributed to the Book of Chuang Tzu |
| Thursday, April 9th, 2026 | ||
|
lavendera |
2:22p | izdevīgs darījums ;) Kad Žannai Kalmānai bija 90 gadu, viņa parakstīja līgumu ar kādu advokātu, kurš piekrita maksāt viņai ikmēneša pabalstu apmaiņā pret viņas dzīvokli pēc viņas nāves (tā sauktā reversā hipotēka). Advokāts nomira 30 gadus vēlāk, bet Žanna joprojām bija dzīva. Viņa kopumā no advokāta ģimenes saņēma vairāk nekā divas reizes lielāku summu, nekā dzīvoklis bija vērts. Viņa nomira divus gadus pēc advokāta, 122 gadu un 164 dienu vecumā. |
| Wednesday, April 8th, 2026 | ||
|
pretzel |
11:03p | Par Frīdu Kalo mēs jau esam parunājušies. Izstāstu par dzērvi tēta viesistabā, uz kuru man vienmēr gribas skatīties, sašķiebjot galvu. Par šo vietu kāds saka, ka nav jau tik traki. Es vismaz varot paskaidrot, kāpēc man pie sienām ir tieši tādas gleznas un ne citas. Man tas liekas kā visskumjākais, ko kāds par mani ir pateicis, jo paskaidrot ir nāve. Bet filma ir par Renuāru. Tai modelei ir tik skaists augums, ka man sagribas atvērt logu, lai kāda dvēsele var brīvi aizlidot. Kāds pasmaida kā jūra no gliemežvāka atsauc atpakaļ pie nomoda. "Tu vari beigt ārdīties?" Es pasaku, kura no kāda gleznām man patīk vismazāk, bet kāds pat nenorij siekalas. "Es esmu smieklīga, ja? Šajā tavā sarkanajā cepurē, ja?" Nekur nevilks, tepat apēdīs. |
|
pretzel |
9:22p | ir tik auksti, it kā janvāris vēl būtu sadomājis, ka joprojām drīkst bāzt degunu aprīļa darīšanās. kāds atsūta mirkli, kurā redzama gaismas pielieta tukša istaba: "te Tevi no rītiem modinās saule". un es izberzēju acis, bet tas vienalga ir šis kāds, kura istabā tumsā kāpjot pāri kastēm esmu aizķērusies aiz vienas, un tur nu tās ir uzradušās tik pat pēkšņi kā viņš pats - viņa otiņas - šie spārni. es paceļu vienu un aplūkoju tuvāk piekaltušās krāsas kārtu. maijā, manā un Tavā gaismu un ēnu kontrastiem pilnajā maijā... ir tikai tik daudz laika, lai paspētu sev visu ieskaidrot. sazvanoties mēs vienmēr daudz smejamies, bet tā laikam gan patiešām visvairāk ir šo otiņu nopietnība, kuru man tā kārojas. |
|
black_data |
8:21p | Kino kā dzīve Mani vienmēr ir mulsinājis un fascinējis jautājums par to, vai mežā koks nokrīt ar skaņu, ja apkārt neviena nav. Es sāku saprast, ka man tie ir tie ikdienišķie brīži, ko mēs piedzīvojam blakus kādam, kuru personiski īpašie brīži nekļūst par publiskās apziņas notikumu. Tanī ir kaut kāda fascinējoša mistērija, ka es varēju būt blakus kādam nozīmīgam brīdim, un tā arī par to nekad neuzzināt. Es biju aizgājis uz filmu visgarlaicīgākā kinoteātrī, lai pustukšā zālē pārbaudītu, kā es jūtos par special thanks sadaļu filmas beigu titros. Turpinot meža metaforas, lai uzzinātu, kas atrodas aiz meža, ir jāiet mežā iekšā. Daudzi, baidoties no tā, ko viņi mežā sastaps, mēdz izlikties, ka meža nemaz nav. Man noteikti piemita paradums izvairīties no lietām, kas varētu izraisīt sarezģītas emocijas, un arī šoreiz es gandrīz noignorēju šo filmu, bet tad uzdūros vienas intervijas fragmentiem, un nolēmu pārbaudīt, kas tad man tur dziļumā vēl mājo. Uzreiz atzīmēšu, ka šis nav un nevar būt filmas māksliniecisks vērtējums. Ši filma man ir bijusi klātesoša kādā dzīves posmā vēl pirms tās tapšanas, un man ir daudz personisku jūtu par to. Es zināju, kas mani tajā kaitinās, un neesmu kļūdījies, maigi sakot. Kas bija mazliet lielāks pārsteigums, ka tā spēja arī brīžiem sāpināt. Beigās es tajos garajos titros savu vārdu tā arī neieraudzīju, kas no vienas puses bija stulbi, no otras - uz to brīdi es jau biju pilns ar visādām citādām emocijām, un nu jau bija mazliet vienalga. Lai vai kā, visi personāži ir izdomāti, un visas līdzības ar īstiem cilvēkiem ir tikai sakritība. Dažādu cilvēku uztverē un pieredzē mēs esam diezgan dažādi cilvēki, un es drošvien pats savu pagātnes es varētu vairs nepazīt un nesaprast. |
| Tuesday, April 7th, 2026 | ||
|
aborigens |
10:12p | Ko es atkal esmu palaidusi garām, kas pie vella ir "vidusmūža izaicinājumi"? |
|
str |
8:44p | pasaules galu jau vairs negaidam? |
|
prtg |
6:50p | "Failu nepieejamība tika skaidrota ar to lielo apjomu - tos nebija iespējams pārnest uz zibatmiņu, tādēļ tie saglabāti "Blu-ray" formātā, kura nolasīšanai nepieciešamā aparatūra esot pieejama tikai prokuratūrai." Mad Max Fury Road vai Mad Max High Octane Collection? |
|
putnupr |
6:28p | pirms 20 gadiem šajā dienā rakstu: 01:04 dvēselē klavieres.. (ir doma) 01:04 miers un klavieres (ir doma) 01:05 uz klavierēm netīras salvetes (ir doma) 01:05 taukainas rokas (ir doma) 01:05 lai nogrābstās |
|
putnupr |
6:08p | Skatos uz vakar uzņemto Zemes bildi, un domāju, ko tie muļķi uz tās planētas var cepties par sūdu |
|
pretzel |
4:44a |  aizkustinājums, izlasot ziņās par Artemis II "tālāk prom no Zemes, nekā jebkad iepriekš cilvēki pabijuši" |
| Monday, April 6th, 2026 | ||
|
prtg |
10:27p | Atslēga uz laimes sajūtu ir pateicība par visu, kas bijis, ir un būs. |
|
putnupr |
9:40p | Ja nav dzīvs, ir miris. Nevis dzīvs bez dzīvības pazīmēm. Jebkas, kas reiz bija dzīvs, bet vairs nav, ir miris. |
|
prtg |
4:27p | PK (2014) |
| adinkra | 2:15p | Vairākas reizes mēģināju pietaisīties ārā ko padarīt, nesanāca. Līdz vakaram tālu, kaut kas jāšeptē, lai pēc tanī vakarā var mierīgi nosēdēt un ir kāds nebūt gandarījums. Nolēmu, ka taisīšu plauktiņu hermētiķiem, kas spainī ir pārāk nepārredzami. Parakājos pa dēļu galiem un atradu dažus, kuru biezumi un platumi ideāli saliekas kopā. Tādu tur bija tieši tik, cik vajag. Un, ja nu ar to ir par maz, garums tāds, kurā precīzi ietilpst 13 hermētiķu tūbas. Tik, cik man šobrīd ir mājās, pārskaitīju. Kā man patīk, ka šitā sanāk, es to saucu par zīmi. |
| Sunday, April 5th, 2026 | ||
|
pretzel |
9:24p |   zini? tad, kad Tu sapratīsi, ka mans mainīgums ir nemainīgs, Tev apniks ķēpāties un Tu mani pametīsi kādā gleznā, kas pēc tam nāvīgi stīvi karāsies pie sienas kāda cita tīģera bunkurā. zini? tikko ievēroju, ka nagulakai, kuru Tu man uzdāvināji, tonis tieši tā arī saucas, kā Tu dari: Open My Heart. Tu vienkārši atver manu sirdi. un visas Salacgrīvas skudras tur sarāpo. un visi Pērnavas ziloņi tur pabradā. zini? man gan nekad neapniks. es pat sākusi vēl neesmu. tikai iesildos. |
|
pretzel |
5:50p | nezinu, kāpēc esmu iedomājusies, ka mums viss sanāks tik ilgi, kamēr vien varēšu rakstīt. it kā liekas, ka tad būšu drošībā. man patīk, ka pie kāda ne viss ir tāds, kādu to esmu iztēlojusies. pie otiņām piekaltis tieši tik daudz krāsas, cik esmu to redzējusi sapņos. rīti ir mazāk kaiju apklaigāti. "es būtu pazudusi bez tevis," es kādam saku. "kur - pērnavā? tur jau nav, kur pazust." "nē - vispār." atpakaļceļā ar varītēm velku sevi atpakaļ pie domām pašai par savu pasauli, kas mani gaida Rīgā. "mana Zuzīte," kāds saka savā vēju appūstākajā, jūras nogludinātākajā no balsīm. |
|
pretzel |
3:27p | moments like this      |
|
pretzel |
11:39a | vajag jau, vajag katram savu mazo pasauli, lai tā pasargātu no lielās, mīļo Remark. radio skan Madaras Celmas dziesma "Ar lietu dejot". es simts gadus neesmu iedomājusies par to dziesmu. un kāds iepako mani savos džemperos, un mēs aizbraucam uz Pērnavu. tur ziloņu daudzdaudz un jūrā vēl ledus. kāds nopērk man kleitu un matētu tumši sarkanu lūpukrāsu. atpakaļceļā lietus pārvēršas sniegā. kāda guļamistabā pret sienu atstutētas tumsā grimst piecas sajūtas bez rāmjiem. |
|
putnupr |
1:22a | latvju raibās  |
| Saturday, April 4th, 2026 | ||
|
putnupr |
2:05p | Šodien Mežciemā redzēju sabrauktu ezīti. Pirms 21 gada šajā dienā rakstu: par spilventiņu izmantoju ezi, bet tu esi spilvendrāna manā veļaskastē |
|
putnupr |
2:00p | Negribas krāsot olas, negribas neko lieldienisku, negribas Augšāmcelšanos. Nopirku violeto kāpostu un sīpolu mizas, nopirku kaut kādu tur Pastorālo vīnu, bet negribas. |
|
black_data |
10:23a | Skatos, ka cilvēki ir reaģējuši uz jaunu Agneses Irbes svētku pārspriedumu par kristīgās civilizācijas bojāeju. Negāju iepazīties ar pilnu pārspriedumu, bet viens citāts man lika pašam aizdomāties par vienu trendīgu parādību. Atkal jau notika atsaukšanās uz viena autora fikcijas darbiem, kurā tiek pareģots, ka Eiropas lielajās galvaspilsētās būs aizliegts svinēt Lieldienas, jo apkārt būs saceltas mošejas. Svētkiem ļoti piemērots fantasms. Man šķiet interesants vārda "aizliegts" lietojums. Ja vien mēs neticam tam, ka visi ieceļotāji pa taisno nonāk varas un likumdošanas posteņos, visdrīzāk mēs te runājam par to, ko konservi nicīgi sauc par "politkorektumu" vai "woke". Tātad, par iespējamu pašcenzūru. No vienas puses ir nepatīkami savu realitāti pielāgot dusmīgam pūlim, bet šīs civilizāciju sadursmes teorijas faktiski balstās uz to, ka viens dusmīgs pūlis skaitliski sāks pārspēt otru dusmīgu pūli. Politkorektajam woke visdrīzāk aizliegums svinēt Jēzus augšāmcelšanos stāv kaut kur tur tajā pašā plauktiņā kur aizliegums veikt abortu. Cita starpā dusmīgs pūlis mūs ir novedis pie četrdesmit stundu darba dienas, nevis faktiski vergu darba. Vēl no citas puses woke nozīmē arī to, ka tu izvēlies lietot valodu, kura tavam sarunu biedram nav aizvainojoša, jo vēl bez bailēm eksistē arī empātija. No tā savukārt izriet, ka empātija arī var tikt uztverta kā ierobežojoša, un var radīt apdraudējumus, un apzināta agresija daļai sabiedrības sniedz drošības sajūtu. Kas, protams, arī ir saprotams, dabā netrūkst tam piemēru, bet tas nozīmē arī to, ka tur kaut kur jābūt kādam, kas pieskata šos viegli trigerējamos pūļus, un meklē līdzsvaru starp šiem visiem spēkiem, lai tie netraucētu viņu iespējai mierīgi apmeklēt kādu teātri vai restorānu. Jeb izmantojot citas metaforas, mēģina pieskatīt, lai bērni savā starpā nesakaujas. |