covid_19's Friends
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Below are 25 friends' journal entries, after skipping by the 25 most recent ones.
[ << Previous 25 -- Next 25 >> ]
| Thursday, September 24th, 2026 |
black_data
|
9:09p |
Neskatoties uz to, ka es esmu iztīrījis savu aktuālo vačlisti, kaut kas mani ir pamudinānis atkal tur pievienot Stoker. Es esmu diezgan pārliecināts, ka es šo filmu esmu jau redzējis, bet ne pietiekoši pārliecināts, lai spētu atcerēties kad un kādos apstākļos. Labākais skaidrojums šai mistērijai ir tāds, ka filma ir vieni vienīgi vaibi bez īpaša satura. Nenoliedzami lieliska montāža, bet būtu labi viņu nenoskatīties vēl arī trešo reizi. |
black_data
|
9:03p |
Mēs esam izgājuši pilnu apli, un cilvēki uzstāda aplikācijas, kas no lokāliem failiem ģenerē televīzijas kanālus ar filmu un seriālu atskaņošanas grafikiem. Strīmings, šmīlings - es gribu skatīties to, ko pa kasti šobrī rāda. |
pretzel
|
8:30p |
 "And every day I’ll try / to do one thing I like, / in memory of being happy". |
pretzel
|
9:25a |
you can have my absence of faith you can have my everything |
pretzel
|
6:49a |
vai Tu vēl atceries vasaru?  vai Tu vēl atceries vasaru? kā ar saviem saulē mirdzošajiem spāres spārniem tā pasauca sev līdzi laisties lapās, taisīties ka tik tiek prom, notinot makšķeri no visa, kas ikdienišķs, ierasts... |
pretzel
|
5:50a |
pie manis atgriezušies rudenim raksturīgie sapņi. lielākoties man tajos kaut kur jānokļūst, bet ir kāds nepārvarams šķērslis, piemēram, esmu aizmirusi pasi. bet es guļu ciešā miegā, šķiet, tieši šo sapņu dēļ, it kā mani interesētu tā visaptverošā pazaudēšanās sajūta, it kā es nevarētu un nevarētu no tās atdzerties, un pamostos moža.
ja es prastu gleznot, uzgleznotu I. kā pulksteņmeistaru, salīkušu pār kāda sabojāta laikrāža sarežģīto mehānismu.
tagad gaidu, kad I. mamma pamodīsies. kafijosim un ēdīsim biezpiena plācenīšus. droši vien klausīšos, kā I. mammai gāja, pa Vaivaru sanatorijām rehabilitējoties. |
| Wednesday, September 23rd, 2026 |
dumshputns
|
9:27p |
Afigenīns - kumelītes pret vēzi… |
pretzel
|
8:21p |
|
black_data
|
11:56a |
Kino: 28 Years Later: The Bone Temple Mazliet negaidīt, bet man diezgan patika The Bone Temple. Tas varbūt nav šedevrs, kuram dot festivāla balvas, bet ļoti kvalitatīvs vizuālais izpildījums, ironija un saundreks. Jāatzīst, ka es ne pārāk labi saprotu, kuru filmu es esmu palaidis garām kino, un kāpēc viņas ir divas, bet šī ar Džimijiem bija lieliska. |
black_data
|
11:12a |
Viktorīna zinātājiem un attapīgajiem. “Uzreiz jāsaka—neaizej galējībās, bada nāve tev nedraud, un situācija ir pilnībā glābjama! Pat ja ledusskapī nav tieši vistas kāju, mēs noteikti varam atrast kaut ko citu, ko pagatavot, vai izdomāt ātru plānu, kā tikt pie ēdiena.Lai mēs ātri atrisinātu šo "ārkārtas situāciju", palīdzi man saprast, kas tev ir pieejams.”
“Tuvākā un ātrākā vieta, kur Rīgas centrā remdēt izsalkumu ar gardu vistu, ir KFC Origo Stacijas laukumā vai Rīgas Centrāltirgus Gastronomijas paviljons.”
“Odekolonu dzert vai lietot uzturā nedrīkst nekādā gadījumā, jo tas satur lielu daudzumu tehniskā spirta un toksisku vielu, kas smagi apdraud veselību un dzīvību.” https://www.youtube.com/watch?v=wOk3Zptny5s( hint... ) |
pretzel
|
6:39a |
vakar man kaut kur pazibēja gar acīm uzraksts "neskrien kā traks". biju iegājusi pulksteņdarbnīcā. izlikos, ka gribu nopirkt sienas pulksteni. piedāvājumā bija tikai ar dzeguzi, bet es jau pati kā dzeguze, kur tad es vēl vienu likšu. man patika tas pulksteņmeistars. viņš tāds drūms un bārdains, un droši vien klausās kaut ko tādu no sērijas
"desolate and forsaken eerily moaning dark winds murmur incantations dusk calls forth shadows spirits of the glorious dead lingering bound to this place they whisper of untold sagas of long dead cities" |
| Tuesday, September 22nd, 2026 |
black_data
|
7:05p |
Šovasar Mančesterā vai Liverpūlē bija epizode, kur viens onkulis paklupa aiz bruģakmens, un nogāzās. Mēģinot būt paraugpilsonis, es piesteidzot klāt, lai palīdzētu viņam piecelties. Manu roku sagrāba divas spēcīgas rokas, un uzvilka sevi augšā. Cik interesanti, es nodomāju - rokas viņam ir tik stipras, bet kājas viņa vecumā vairs neklausa.
Kāpēc es šo epizodi atcerējos šodien? Es biju pie fizioterapeita, lai pasūdzētos par visām savām hroniskajām traumām. Saņēmu nosūtījumu uz kāju masāžu, un kaudzi instrukciju par to, kā trenēt lielus un mazus kāju un pēdu muskuļus. Ar visu aktīvo dzīvesveidu, izrādās dažas lietas ir jātrenē specifiski. Es varbūt neceru bizot kā pusaudzis līdz sirmam vecumam, bet tomēr mēģināšu nebūt tas onkulis, kas klūp uz līdzenas vietas. Es nevairos no palīdzīgas rokas, bet tā ne vienmēr var būt pieejama, un arī gūžas operācijas nav kaut kas, uz ko es gribētu tiekties jebkādā perspektīvā. |
missalise
|
3:42p |
Ar No Frost sistēmu esot maz ledusskapju, kas esot kompaktos izmēros. Kā īsti ir - jums ir ledusskapjiem tā No Frost sistēma? Ir tā vērts? Man kolēģe teica, ka viņa kā nopirkusi ledusskapi, tā ne reizi neesot to atlaidinājusi, šāda perspektīva, protams, izskatās vilinoša. Biju atradusi vienu Beko modeli, bet tas šobrīd nav ne uz vietas un nav zināms, kad un vai vispār būs.
Nu, ko, buģim iskaķ. |
black_data
|
3:15p |
|
pretzel
|
11:31a |
I. par čeburašku nosauca. esot sajūta, ka es nevis runājot, bet sakot runas kā no tribīnes. |
pretzel
|
8:31a |
divas pateicības 1) cauri miegam sadzirdēju mazās Astrīdas priecīgo lejup-pa-kāpnēm iešanu pavadošo vervelēšanu un mutes harmonikas- es nedomāju, ka mazs bērns var tik skaisti spēlēt, tā noteikti nebija viņa - bet kaut kas tik skaists bija tas kopā - gribējās lēkt ārā no gultas, skriet pie durvīm, atvērt tās un sekot tām harmonikām. katrā ziņā pamodusies biju vienā momentā. 2) I. atsūtīja bildīti no sava Salacgrīvas 22. septembra rīta:  tādu iztēlojos viņa sirdi no iekšpuses. |
pretzel
|
7:33a |
ai nu nezinu, kas man bija uznācis atkal.
*pretzel iedziedas elizabetes gailes balsī to rindiņu "uz Miera ielas stāvu / šķiet, dzirdu tavu vārdu / jau atkal un atkal". tas "jau atkal un atkal" tajā dziesmā ir tiiiiik labs!!!!*
nezinu, kāpēc nekad nebiju paskatījusies, kas otrā pusē gleznai, ko tētis palūdza atstiept no C. ielas, jo ļoti grib to paturēt par piemiņu. vienmēr biju uztvērusi to kā kaut ko pilnīgi pašsaprotamu. otrā pusē minēts mākslinieks un gleznas nosaukums - "pavasara gaidās". paskatījos, kas vēl labs viņam tapis. ļoti patika tāda viena ar jūras krasta skatu - kaiju aplidotas laiviņas. tas laikam ir akvarelis.
patiesībā atgriezos te, jo man patīk tā sajūta, ka nav vairs nekā, par ko rakstīt. nu, labi, ne tikai tāpēc. vēl man ļoti gribētos atdzīvināt kopienu "mana diena". lai gan tagad liekas, ka man nebūtu nekā, ko parādīt. 8 h sēžu pie datora, tālu nedrīkstu no tā atlipt, pēc tam skrien un ķer no dienas tik, cik no tās paliek pāri. bet varbūt tieši tāpēc jāsaņemas, lai pamanītu tos pašus sīkumus, kas varbūt nav nemaz tik sīki. |
| Monday, September 21st, 2026 |
dumshputns
|
11:52p |
Vecais Ludvigs Witgenšteins spokojas un saka, ka “tas, kas izskatās spožs (luminous), neizskatās pelēks”. Viņš acīmredzami nav paskatījies.
Nav paskatījies uz sāls pļavu palienēm, uz jūras vēju un saules nosidrabotiem dēļiem, uz koka mizas iekšiņu, uz visu pārējo pelēko, kas ir pelēks tikai tiem, kuri neprot redzēt. |
| Tuesday, September 22nd, 2026 |
putnupr
|
12:14a |
Dzīve sastāv no vīkendiem, un vīkendu ir maz |
| Monday, September 21st, 2026 |
kochka
|
11:38p |
Sociālās lomas - Vai kristieši arī tur drīkst nākt? - Ja nesāksi sludināt, tad jā.
|
prtg
|
6:02p |
Dezodorants pret apdraudējumiem no gaisa |
black_data
|
4:07p |
Uzpeldēja ziņa, ka ASV, balstoties uz nepatiesiem mākslīgā intelekta ģenerētiem izlūkošanas datiem, kaut kad maijā gandrīz nogremdēja Ķīnas kuģi. Kruta, ka viņiem ir tāds ģeniāls aizsardzības ministrs, kas bīda "AI first" politiku. Visa tā retorika par to, ka lietas notiks pašas, mums atliek tikai pielāgoties mainīgajai pasaulei, ir tāda huiņa. Skaidrs, ka mēs nevaram mainīt dabas likumus, un mēs pielāgosimies, ja mums uzkritīs virsū meteorīts, kas noslaucīs no zemes lielāko daļu cilvēku, bet ja mēs paši uz savu rīcību skatāmies kā uz dabas stihiju, tad ir dirsā. |
| Sunday, September 20th, 2026 |
dumshputns
|
1:05p |
Kāds ir Vārds tam piebesīšanās paveidam, kurš rodas no savas jomas pārzināšanas un frustrācijas, kad citi to nepārzin un ir jāskaidro pašam tik pašsaprotamais. Piemērs - ko nozīmē iesūtīt labas izšķirtspējas attēlus drukai. Vai arī - kā pacients var nezināt pats savas diagnozes medicīniskās iesaukas un parakstīto medikamentu nosaukumus. Vai arī… |
pretzel
|
12:00p |
aiz muguras paliek bangojošā jūra, kāds autoostā pamanīts vīrietis ar tik zemu noslīdējušiem lūpu kaktiņiem, it kā viņam nekad dzīvē nebūtu bijis, par ko pasmaidīt, un 6 kopābūšanas mēneši, kas ir bijuši skaistākie mēneši manā dzīvē. šodien un bieži pēdējā laikā esmu krekliņš ar uzrakstu "what are you afraid of losing, when nothing in this world actually belongs to you?” klausos deep forest - burundi suite. visu to albumu gaidu. |
putnupr
|
11:50a |
Sapnī tētis teica, lai viņu apglabā metāla zārkā, atbildēju: "tu jau esi urnā!"
Šodien viņam dzimšanas diena |
[ << Previous 25 -- Next 25 >> ]
|