stāsts, kurā esmu stulba, bet citi - vismaz tikpat stulbi.

svētdien balonā beidzās gāze - kā reiz tad, kad gatavojos sūtīt cepenē lazanju. nu neko, ēdām lazanjas pildījumu, uz elektriskās plītiņas dabeigtu. pirmdienas rītā pasūtu kārtējo balonu latvijas propāna gāzei, kā jau ierasts. numuru sen vairs neatceros (viens balons mums iet nepilnu gadu), tāpēc iegūglēju. tālāk es nezinu, kas notiek, временное помешательство vai kas, bet uzspiežu uz cita gāzes kantora lapu un piezvanu citam kantorim. tas, ka mājaslapa izskatās savādāk, īpaši nemulsina, jo dizaineru ir daudz, visiem vajag darbu, mājaslapu izskati mainās bieži.

paceļ kāds džeks. prasu: vai latvijas propāna gāze? viņš, tikai nedaudz nominstinoties, atbild: jā. es: balonu vajag. viņš: labi, nav problēmu, atvedīsim tad un tad, maksā tik un tik.

nekādu balonu, protams, neved. zvanu džekam, viņš tāds: oh, sorry, noskaidrošu-pārzvanīšu. nepāzvana. stāsts atkārtojas vēl pāris reizes, līdz džeks tupa pārstāj celt klausuli. tad es iegūglēju vēlreiz un saprotu, ka nevis latvijas propāna gāze ir sagājusi sviestā, bet gan es (bet nu man smaga nedēļa, jā).

troļļu kantoris, ja nu kas, ir šis, rekomendēju, ja totāli nav kur likt savu laiku: http://gazes.lv/?r=index