vakar cibā atkal pamanīju tekstus aļa "latvieši kaunas paprasīt naudu, latvieši ir ar mieru darīt savus hobijus bezmaksas"

interesanti, jo par iespēju darīt savus hobijus bezmaksas cilvēki ekšelī kaujas vai pat piemaksā visā pasaulē. pamēģini tikt pie bezmaksas sertificētā jogas skolotāja pozīcijas taizemes resortā vai pat igaunijas "ekohostelī", kur visas ērtības - četras teltis un baļļa ar ūdeni.

vai atceros, kā m. brauca savā somijas tūrē. somija ir valsts, kur spēlēšans indī grupā ir ļ. dārgs hobijs (vismaz tā tas bija toreiz). nevis tev klubs depo maksā kapeikas par uzstāšanos, bet tu maksā klubam nebūt ne kapeikas par iespēju tajā uzspēlēt. mēs neiztērējām neko, toties uzņemošā grupa, kas arī rīkoja kopīgo tūri, iztērēja bail iedomāties cik, jo apmaksāja arī mums visiem viesnīcas utml. peļņas, var teikt, nebija. bet viņi nebija bēdīgi, jo zināja, ka mēs viņus aicināsim spēlēt depiņā, tur viņi varēs nemaksāt nenieka, turklāt izdzers klubu sausu par gunta vanaga dāsni davātājiem šmigas kuponiem.

citāa ziņās: nupat pamanīju, ka likme latvijā manās kombinācijās ir noslīdējusi zem 0.02 centa par vārdu. teorētiski man ir profili vairākās vietējās aģentūrās hipotētiskajiem bada laikiem, bet reāli man nepienāk nekādi darba piedāvājumi, jo tik daudz gluži vienkārši neviens nemaksā.

lejupslīde ir arī ārpus latvijas, tikai tur tā sākas no augstākām pozīcijām :>
sak', tu tači dari to, kas tev patīk, kāpēc tu vēl gribi saņemt par to naudu? vakar ļoti smējos, nosūtījusi pabeigtu training moduli, kurš sākās ar vārdiem: kas glābs pasauli, kurā projektu kļūst arvien vairāk, bet budžetu - arvien mazāk? mašīntulkošana!