lasot bargās kundzes blogu, sapratu, ka čista, man smagi besījis mana purna bēbiskums, vienmēr ir gribējies skarbos, asos vaibstus (uz fitnesjogu iet viena tāda, es drīz izlauzīšu kaklu, blenžot uz viņu visādās pozās). bet par to jau es rakstīju. nerakstīju par to, ka šai nepatikai pret sevi ir arī kāds bonuss - patika pret tām lietām, kuras "normālos apstākļos" nepatiktu. piemēram, tas, ka man nav formu, viennozīmīgi vienmēr ir bijis pluss (lai ko arī neteiktu tie, kam es esmu par tievu). vēl varētu kādus +20, 30 cm garumā, būtu pavisam kruta. pupu iztrūkums arī. srsly, lieli pupi var būt vienīgi tad, ja tos var pārmest pār pleciem un sasiet kopā, lai netraucē skriet (ātrāk par vilkiem bļa).