ļ. slikta diena.

sapratu, ka labi nebūs, tāpēc izmetu čau un aizvedu sevi sākumā uz branču (prosecco un suškas, vegānie branči laikam tomēr vēl nepastāv, apkārt skraida bērni un visādi priecīgi cilvēki, a es visa tāda ar monogrāfiju par maukām), tad uz boļševičku, bet pie durvīm apstājos un griezos atpakaļ, jo boļševička ir sens mans fetišs, kopš dzīvoju z. rajonā, bet negribu atšķaidīt to ne ar kādu mākslu, lai arī cik labu/nelabu.
noskaņojums spītīgi turas turpat, kur bija, tāpēc laikam jādzer.

laikam labi nebūs, kamēr m. nebūs izveicis darbu nomaiņas posmu, UN KO VAR STRESOT (gribas izvērst kādu lobotomiju, jo man patiešām ir dziļi vienalga, cik un kādu mamutu nes mājās kāds, kurš nav es, galvenais, lai nenes nekādu emocionālu huiņu), bet tā, natūrā, ir kaut kāda pasaules padla, jo jau cik gadus MAN nav nekādu problēmu, problēmas ir pietuvinātām personām, nu un cik var ar tām pisties