CIKLOPA KALEIDOSKOPS

Mazliet papļāvu, mazliet pagrābu, tagad ēdu vakardienas pelmeņus, kaujos ar odiem, klausos rādijō Nabā un mājas trokšņos, kas atskan vien tad, kad esmu ārpus mājas. Pārējais notiek normāli - kolīdz ir nopļauta zāle, tā klāt ir visādi putni īsām kājām, un kko tur meklē un atrod.

PUPDATE:
ā, un priecīgus Vasarsvētkus tiem, kas svin! ^_^

+++
Tā migla reāli nāk no meža bez variantiem. Un, tiklīdz aizvēru namdurvis, sāka kūkot dzeguze, nu, ne jau tālumā, bet praktiski pie auss, un vēl kkāds putns smējās. Mazliet bail palika. Pirms tam, šķiet, dzirdēju arī kādu pūčveidīgo. Mēness turpina pieaugt. Grieze griež, ozols izdod jocīgas, bet nomierinošas skaņas.

Jāgādā pašam sava izkapts.

varu apzvērēt, ka nupat kabinetā ienāca svaigi pļautas zāles smarša, kas ir dīvāns, jo mans logs lūkojas uz pagalmu, kurā nav caurvēja. vsp šorīt tik tikko nesajuku prātā, un konstatēju, ka visu grūtāk sakārtot pa plauktiņiem. kā vakar teica priekšniece - mums visiem laikam vajag atvaļinājumu.

ļoti patika, tikai jāraud ik pa laikam:

http://my-hit.ru/film/18989/online

Laikam jau nepamatoti, un visi visu stāstu nezina, bet ĒK nespēlēs Sammersaundā, jo tur uzstāsies instrumenti. Tā lai arī paliek.

+++
Ir tik forši ik pa laikam satikt cilvēkus, tā pavisam negaidīti, apzinoties, ka pirms vairākiem gadiem pat doma par tādu ilglaicīgu un sirsnīgu draudzību pat prātā nebija ienākusi. Un tad jūs saprotat, ka neesat vairs tie, kas bijāt agrāk, bet tas nemaz nav traki [nu, tur tricārs tuvojas, un pusmūža krīze nāk pār lauku ar grābekli:D]. Un vsp tu nemaz nešķiet vairs pats sev dīvāns:D
Cilvēka [un kur nu vēl Dieva] ceļi ir neizdibināmi, tā ja. Un ir tik forši saprasties no pusvārda, un pateikt kko dzēlīgi labu, zinot, ka otrs neapvainosies, un arī pašam neņemt ļaunā.

Vakardienas joks:
-Un Jūs būtu...?
-Mēs ar mammu.

© Pauls

P.S.

Trešās sezonas Makgaivera laikam 6. un 7.sērija iespārda. Tur ir par indijāni un to, cik neparedzēti var attīstīties tēhwa instinkts

Skan Lana Del Rey "Born To Die". Ja pareizi atceros, Chimerai ļoti patīk. Viņai vsp patīk balsis ala Marisa Nadler. Man arī. Kaut kā pēkšņi šī dziesma uzjundīja iekšas.

"Come and take a walk on the wild side
Let me kiss you hard in the pouring rain"

Pa rādijō skan Men At Work "Down Under", un es tik ļoti sailgojos pēc Lietuvas. Jo Antis.

no turienes jau tam spēkmetālam kājas aug:

http://www.youtube.com/watch?v=oK-Iayk9-W8

mistiskā kārtā darba vietas pastkastē [ne-virtuālajā] tika arasts šī mākslinieka buklets:

http://www.david-goode.com/

esmu diezgan starā. gan jau Koki par šo zina.

+++
Šorīt beidzot saņēmos un aizskrēju līdz[i] upei un atpakaļ. Kosmos, dod man šādu uzņēmību arī turpmāk! Skrienot viss bija štokos, bet pēc tam gan pārņēma pēkšņs vājums, ka pat ielīdu gultā uz brīdi. Zō - acīmredzot, steidzami jāuzlabo fizforma, kamēr vēl nav tricārs pieklauvējis.
+++
Vairāk par fizformas uzturēšanu skrienot, motivē brīnišķīgais klusums, migla un upe agrā rītā.

Agrāk negulēšana, roks un pārāk daudz alkohola [labi, ja gribi, lasi: SEX, DRUGS, ROCK'N'ROLL] bija diezgan ok. Tagad tas manī pamodina kaut ko ļoti nelāgu, kad process ir beidzies [sekss šai gadījumā neskaitās]. Un man nepatīk šī sajūta. Iespējams, es vnk uzņemu pārāk daudz, un pēc tam tas nāk laukā nelāgā veidā. Iespējams, tāpēc vakar pēc seniem laikiem aizgāju uz dievkalpojumu, un man patika, ka es beidzot visu to padarīšanu uztvēru kā vienu no foršiem ceļiem, ko var iet, un var neiet. Tāpat kā kļūt par musulmani vai sātanistu, vai bankas darbinieku; un man gribējās strīdēties un jautāt, kāpēc tā, vai arī - vai tad tā un tā ir sliktāk? Vnk uztveres veids, un ir pilnīgi pofig, kādā veidā tu kļūsti labāks. Ej uz baznīcu, zīlē ar Taro, dedzini matus - dari ko gribi, - ja tu būsi cūka, tevi agri vai vēlu nodos rukšķēšana [cūciņas, piedodiet un neuztveriet personiski].
Agrāk centos izraisīt konfliktus ar jehoviešiem, tagad man nav nekādu problēmu. Es neuzvelkos, kad man piedāvā bukletu. Protams, vienmēr būs indivīdi, kuriem pat pieklājīgi nebūs iespējams paskaidrot, ka pastāv tik ļoti daudz iespējamo variantu, ko izmantot. Tādiem vajadzētu uzdot jautājumu - kāpēc Makgaivers ir Makgaivers?
Iespējams, ir sācies jauns posms manā dzīvē, kad es vnk gribu uz laukiem ar savu mīļo cilvēku, parušināties kopā ar sliekām dobē, uzspēlēt ģitāru un parādīt AKKAi/LAA un Laipai smaidīgu fakuci [tiešām, bez naida, vakardien tā ziņa mani tiešām kaut kādā ziņā sagrāva, varbūt tādēļ, ka bija par daudz asiņu manā alkoholā], jo, ja šī ļaunā un imbecilā lietiņa aizies, tad par manu Simfoniju, kas glābs pasauli, uzzinās tikai daži tuvākie draugi.
Jā, un tāpēc es tomēr nebūšu spējīgs uzstāties Labajā dabā. Man jau tāpat cilvēku pietiek apkārt.
Bet vsp es patiešām tik maz zinu un tik maz saprotu, un tāpēc gribu būt klusumā.

Šis te man jaunavības laikos mazliet slacīja vaigu asarām [nu, es domāju dziesmu, nevis Grāvi]:

http://www.youtube.com/watch?v=ypu3P0kwk_s

hā, nupat pamanīju bārdā pirmo sirmo matu!:D
reiz es būšu tāds kā tas vīrs [otrais no labās]:

http://www.youtube.com/watch?v=tOFonffwfLI

+++
Kremējām Miega peli, kas vnk bija nobeigusies nezināmu iemeslu dēļ pie datoristabas sliekšņa. Visdrīzāk cīnījusies vai kas, jo bija arī asiņainas pēdiņas uz grīdas. Laikam tāpēc šonakt arī gulējās nemierīgāk.
Pa nakti peles draugi vai radi, vai kas, nezinu, taisīja trādirīdi un kakāja uz galda. Vrb skuma.
Bet vsp bija velēnas, maskas, uguns, kas vēl dzīva nākamā rītā un neaicināts vējš, kas zina savu darbu.
Vajadzētu to Algiz zīmi tomēr atjaunot.

+++
Kad aizveru acis,
horizonts paliek
tāds pats
kā bijis-nebijis, -
draudīga šķīvja mala;

robežas pārlido putni
bez vīzām
uz otru pasaules galu.

Paliek vien tādas
kā švīkas
debesīs augstu un logos;

šķietami nemanīts
horizontāli
šonakt pie tevis
atkal es zogos

+++
Ja mācētu,
es tevi uzzīmētu
kaut ar ogli
uz nama sienas.

Es nezinu gan,
kā tu izturētos,
ja blakus uzzīmētu
sevi es pie viena.

Varbūt mēs aizbēgtu
un īsi skūpstītos
pie margām,

vai ilgi klusētu.
Un troksnis
kļūtu bargāks.

Es zīmēt neprotu.
Vai nesanāk.
Mēdz būt tā.

Un tomēr panāku
es tevi rītos
īgnu gultā.

VECIEM ZVEJNIEKIEM

Aizmieg karogi un kaijas,
plaukstās patveras asni.
Jūŗa šūpo miglu, aijā,
zeme salauž asi.

Paskaties, tur aiziet diena, -
mežā, aļņa nāsīs
mājo krēsla, pavedienā
veras sārtas lāsas.

Izkāpj krastā sirmi kuģi,
atstāj sēras pēdas;
kuģi atceras, un guļ,
un zina -
rīt būs vētra.

Tiešām nezināju vai biju palaidis garām, ka ir tāds pašnāvnieciskā metāla novirziens. Pagaidām no maķenīt apsekotajiem šis aizķēra ausi tā pavairāk, laikam tik dēļ piegājiena ieraksta skanējumam:

http://www.youtube.com/watch?v=4DDRIfd0QYs&feature=related

?