CIKLOPA KALEIDOSKOPS - Godiem par godu

PASKAIDROJUMS

-Kāpēc pār plecu tev pārmesti aizkari?
-Tie ir mani plandošie auskari.

2017.g.20.nov.

+++
Agri no rīta
pilsētas gaismas
tīģeru acis
sašūpo tumsu
pārvērš vrakā

Iedunas diena
liegi kā smarškociņš
tikko jaušama
zvaniņu virsskaņa
smagi velk uzvaru

2017.g.17.nov.

PAMATSTRAUME

Nebeidzamās lietavās pārplūdusi upe,
pļavas un laukus kas aprij,
sagrauj dambjus un atrauj laivas no steķiem,

troksnis, apnicis klusēt pats sevi,
bet nedzirdas apnicis citiem,
bungādiņas un ruporus izmisis plēš;

smags paklājs pie sienas,
kas skaņas un atbalsis slāpē, -
saldums, kas sev vairs tik saldums,
sāpe, kas sev vairs tik sāpe.

2017.g.20.nov.


SAVēJAIS LABIETIS

Verga muguru izslējis draudziņu pulkā jo taisnu:
-Mēs neiesim liekties, mes varam tik lūzt!
Smalkus vīniņus uzdzer, slepus klāt grauž cietu maizi,-
sen kabata pilna, tak aizelsies pierauš un lūdz.

Kunga pātagu nolicis kaktā kā godu,
aicina viesus, lai slavē, cik dāsna tam sirds;
baskājus aizslauka projām ar sūdainu slotu,
nejūt, paša labums kā sen jau lauž galdus un smird.

Vienumēr laipns, ja dabū par brīvu vai lēti,
pieri rauc krunkās, ja pagaidīt nākas vai dot,
un, ja tam pajautā, divkosim dzīvot vai ērti,
noplāta rokas: “Katris jau ziepē, kā prot!”

2017.g.18.-20.nov.