Nepateicīgie putni. 2021 g. 17.-18. dec.
Dec. 18., 2021 | 07:59 am
No:: vaarna
Šonakt sapņoju, ka ir vasara un istabā nejauši ielidojusi zīlīte, ieķērusies aizkaros. Zīlīte palika pie mums.
Pēc kāda laika zīlītei jau kādi četri bērni sadzimuši, prom nevienu nedzenam, visi tādi klusi, pieklājīgi; zīlīšu izskatījās kādas vairākas šķirnes, vismaz pēc izskata spriežot - zilzīlītes, baltzīlītes, parastās.
Bijām sajūsmā, līdz kādu dienu negaidīti uz aizkaru stangas uztupās neliels krauklis. Mēs zinājām, ka kraukļi ir vientuļnieki, un tas ir dīvaini, tomēr prom nedzinām. Biju sajūsmā, jo vienmēr sirds dziļumos biju vēlējies "savu" kraukli.
Pagāja nenosakāma garuma laiks, un mums no kraukļa sāka palikt bail, pareizāk, no tā, ka krauklis varētu sākt ēst mazos putnus.
Ēst nevienu neēda, bet sarkano paklāju ar skaistajiem rakstiem pamatīgi gan saķēzīja. Arī zīlītes pa to laiku bija pieaugušas un ķēzīja, kur pagadās.
Kad kādā rītā pamodos un pa taisno iekāpu putnu ķēzījumos, sapratu, ka pietiek, un zvanījām policijai, lai dzen prom putnus.
Policija nekā nespēja darīt, jo putni paliek putni. Paši vien dzinām prom, kas bija neiespējami, līdz sapratu, ka beidzot jāmostas. Tāds sapnis.
Pēc kāda laika zīlītei jau kādi četri bērni sadzimuši, prom nevienu nedzenam, visi tādi klusi, pieklājīgi; zīlīšu izskatījās kādas vairākas šķirnes, vismaz pēc izskata spriežot - zilzīlītes, baltzīlītes, parastās.
Bijām sajūsmā, līdz kādu dienu negaidīti uz aizkaru stangas uztupās neliels krauklis. Mēs zinājām, ka kraukļi ir vientuļnieki, un tas ir dīvaini, tomēr prom nedzinām. Biju sajūsmā, jo vienmēr sirds dziļumos biju vēlējies "savu" kraukli.
Pagāja nenosakāma garuma laiks, un mums no kraukļa sāka palikt bail, pareizāk, no tā, ka krauklis varētu sākt ēst mazos putnus.
Ēst nevienu neēda, bet sarkano paklāju ar skaistajiem rakstiem pamatīgi gan saķēzīja. Arī zīlītes pa to laiku bija pieaugušas un ķēzīja, kur pagadās.
Kad kādā rītā pamodos un pa taisno iekāpu putnu ķēzījumos, sapratu, ka pietiek, un zvanījām policijai, lai dzen prom putnus.
Policija nekā nespēja darīt, jo putni paliek putni. Paši vien dzinām prom, kas bija neiespējami, līdz sapratu, ka beidzot jāmostas. Tāds sapnis.