tāpēc, ka manuprāt tās formācijas nefinansē biznesu, bet tikai valsti ( laikam lai visiem tiek krējums)

(Reply to this) (Thread)

Meģināšu vēl reiz;) Nu jā: tev pareiz - tad ko nozime valsts? Vai drīzāk, ko nozimes valsts mums, kas te dzivo? Vieta, kur būs jāatmaksa šis parāds caur nodokļiem. Turklāt ar representatives, kas pat ne teoretiski var mainīt situāciju?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

patreiz- šodien- tikai vieta kur ir manas mājās, un kur man darbu pēc specialitātes ir vienkaršāk atrast.
slikta attieksme.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es saprotu, tiešam saprotu. Bēt man, laikām ir tikai tris meneši - tad būs jābrauc projām, lai kaut ko nopelnītu, lai nodrošinātu ka ģimenei būs ko est uttl.

Tiešam žēl.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man iespējams vairāk kā 3 mēneši.
bet nav vairs pārliecības, ka tas kādreiz nokārtosies tiktālu, ka būs pārleicība par rītdienu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

life is indeed a pigsty

(Reply to this) (Parent)

Tāpēc, ka bankas ir privātīpašums, bet viņi nevar to balstīt. Dod valstij uz tās atbildību. Daudz drošāk, jo valsts nebankrotēs.

(Reply to this) (Thread)

jo valsts nebankrotēs, tāpēc kā vienmēr var aizņemties vairāk - un bankas var mierīgi izpildīt savus fiduciary pienākumus for ever un ever

It's a scam, vai nē?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Diez vai, jo valsti, SVF, EK, un bankas vada saprātīgi cilvēki. Bankas sāks pelnīt, atdos naudu un naudu atdos valsts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

izklausas pēc pasakas

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pasaka būtu, ja par naudu aizmirstu :) Realitātē prasa vēl procentus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pār tiem saprātīgiem cilvēkiem: SVF, lilākoties pastav ASV intereses (ASV ir vienīga valsts, kam ir veto) un EK, lielākoties pastav Eiropas banku intereses (EK pastav diezgan neatkarīgi no balsotaju velmes).

Tie saprātigi cilvēki laikam to saprot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man liekas, ka nav īsti ko meklēt kā intereses kas aizstāv un ko tas vispār nozīmē. Galvenais ir aizstāvēt savas intereses un kā zināms to var izdarīt - PVN nepacēla. Tas, ka tiek prasīta saprātīga budžeta politika, ir mūsu interesēs un neviens nedos naudu, lai mēs to tērētu vēl vairāk. Iedomājies, ja tā būtu Tava nauda.

Un kādas tad ir ASV un Eiropas banku intereses. Cik noprotu, par sliktu mums?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nepiekrītu - man liekas, ka tas ir ļoti svarīgi zināt/saprast institūcijas intereses - tās nepastav bez iemesliem. Šinī gadījumā domāju, ka banku intereses nav ierindas cilvēku intereses. Nauda iet, lai atbalstītu bankas ar diezgan briesmīgiem nosacijumiem/sekām mums (sekas, ko mēs tagad jūtam, un sekas, ko mes jutīsim.

Turklāt, patlaban mūsu structural adjusment programme tikai pasliktinās situaciju - var griezt tik tālu, līdz ekonomika apstāsies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, ka svarīgi ir saprast, bet bieži vien faktus, kurus lietojam izņemam no konteksta un būvējam dažādas teorijas.

Ekonomika nevar apstāties. Vienmēr kāds pirks un pārdos. Tikai cik daudz. Latvija joprojām tērē vairāk nekā pelna. Un griešana notiks līdz 3% deficītam, kas tāpat ir miljards klāt LV ekonomikai. Kas tur var apstāties? Un IKP ir tikai skaitlis. Tas, ka vairs ekonomiku nedarbina NĪ burbulis un idiotiskā visa pirkšana ir tikai labi. Protams, žēl, ka cieš parastā cilvēka iedoma, ka vienmēr algām ir jāaug un citas nozares, kas pelnīja uz cilvēku kredītu naudu, bet tāda ir realitāte. Ir jābut saprātīgai summai, kuru var tērēt pāri peļņai. Sekas jutīsim ilgi, bet nedomāju, ka prognoze 3,5% izaugsme 2011 gadā ir tik neiedomājama. Un lielākā aizņēmuma summa ir deficīta segšanai un, kas pats galvenais tā nauda, kuru ņēmām bankām nemaz nav iztērēta. Vienkārši, ja kas notiek, tad būs ar ko palīdzēt. Tā nauda stāv un viņu nedrīkst nekam citam tērēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, cilvēki pirks un pārdos - tikai arvien biežāk un biežāk bez nodokļiem, kas nozimēs, ka deficits nekļus mazāk. Var protams turpināt griest, bet tad arvien mazak nauda atrastos ekonomikā.

Tagad nav laiks SVF structural adjustment programām - labāk, piemeram kaulēties ar Parexa kreditoriem (bet tagad mes vēlreiz runājam par interesēm).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ēēē, a kā jūs iedomājieties - dot aizdevumu pa tiešo bankai(vai dajebkādai nagu maucēju iestādei), kas jau ir sagajusi sveistā? Vajag tak kādu muļķi, kas galvo. Tādejādi iesaista vālsti......

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet dabisksi

(Reply to this) (Parent)

Nodokļus nemaksāja arī 1998 gadā. Bet ekonomika nekritīs mūžīgi. Tā apstāsies tajā pozīcijā kurā mēs atrodamies realitātē. Un ja nevar (nevis negrib) samaksāt nodokļus, tad vai nu algas ir pa lielu, vai produktivitāte par mazu. Nav tā, ka cilvēki vispār neko nepērk, pērk, bet par 40% mazāk.

Ko tur daudz pakaulēsies. Kreditori ir pirmie, kuriem jāatdod nauda. Ja tās nav zudēs arī visi mazie ieguldītāji. Līgums ir jāpilda un cik saprotu tomēr vienojās par kredīta sadalīšanu un atdošanu vēlāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Izņemot tie, kam joprojam ir darbs, vienīgi cilvēki, kas var turpināt kaut ko pirkt ir tie, kam ir kads radnieks arzemēs. Tikai, cik es saprotu viņi (tie, kas strada arzemēs) maksās nodoklis tur, nevis šeit. Tas protams nozime, ka defecits nekļus mazāks.

Visvairāk, man ir problema ar SVF SAP noteikumiem. Faktiski, tie nosācijumi nozimē ka pensionāriem, skolotājiem utt ir jācieš, lai nodrošinātu ka banku kreditori dabus savu naudu. Tas nav etiski. Ja var teikt, ka tiem latviešiem, kas ņema kreditus, vajādzētu ņemt verā, ka kaut kas lidzīgs varētu notikt (un tajā zinā ir paši vainīgi), tad ta pati logika ari attiecas uz banku kreditoriem (bija peiemeram diezgan skaidrs, ka kaut kas nebija kartība ar Parex sen jau).

Ši nocsācijumi ari attiecas uz produktivītāti: Nu grūti būt producktīvs, kad nav darba un nav klientu (7 gadus es vadu nelielu uzņemumu -samaksājam noduklus, ap 10 darbniekus utt - tagad, nū ko var darīt?). Turklāt, algas kļuva lielākas, tāpēc ka bija inflācija (īpaši real estate), kas bija bankas kreditu politiku deļ.

Par maziem ieguldītajiem: Varām tos glabt. Atdosim līdz (insert amount) un nevairāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, ļoti nepatīkami ir tas, ka ir izbaukuši 200 000 un tāpat darba nav, bet no otras puses tā nauda tomēr daļēji tiek sūtīta atpakaļ un pirms dažiem gadiem pa LR1 bija speciāli raidījumi, kuros stāstīja kā var saņemt atpakaļ nodokļos samaksāto naudu. Nezinu, varbūt tas bija tikai saistībā ar Angliju, bet atmiņā tas ir saglaājies.

Es teiksim neņēmu nevienu kredītu, jo 25% ir vienkārši zagšana (90to gadu mafijas procenti) un par to, ka purvciema dzīvoklis maksāja tik pat cik Milānā vienkārši brīnījos. Man liekas, ka vajag nodalīt privātpersonu kredītus, valsts budžetu un privātuzņēmējus. Tas par ko mēs maksājam (un manuprāt tas ir jādara visiem, jo mazāk vai vairāk visi ieguvām (man alga palielinājās par 100%, skolotājiem alga bija 600Ls, pensionāriem ne tik viennozīmīgi, bet arī pensijas auga (ar pensijām vispār ir sarežģīti, jo jāuztur liels daudzums cilvēku, kuri nav neko maksājuši sociālajā budžetā)) ir valsts pilnīgi idiotiskā iedoma, ka ekonomikai visu laiku būs izauksme 10% un nespēja redzēt, ka IKP aug uz ilūziju par naudu (NĪ un kredīti) Mēs maksājam, lai valsts atgūtos no nepareizās budžeta politikas (KURU īsenoja pašu ievēlēti cilvēki, kuri bija te pat blakām un vienmēr apturami) un dodam tai iespēju (izvēles nedot gan nav, jo visi tajā dzīvojam) sakārtot budžetu tā, lai nākamā izaugsme būtu uz eksportu, inovācijām un produktivitāti - var jau strīdēties kā tagad tas notiek, bet tomēr valsts politika pašlaik ir daudz labāka, uz nākotni vērsta, nekā bija.
Parex problēma ir tā, ka pastāv iespēja to naudu neatgūt atpakaļ. Pati banka ir nopirkta par 2Ls, bet noguldījumi (kas jau ir nopelnījuši 40 miljonus) ir 600 mij. Tā nauda nav izmesta, tā pelna procentus un mēs tāpat to nevarētu nekur citur tērēt, jo viss iet caur budžetu, kas ir stipri ierobežots. Mēs nemaksājam par Parex, bet pelnām procentus. Nākotnē varam samaksāt, bet tas ir iespējas līmenī. Ja banku pāŗdod un mēs izņemam noguldījumus, tad esam vinnētāji. (protams, ir daudz sarežģītāk, ko es nezinu, bet liekas tā ir tā pamatbūtība)
Un kā jau teicu, par citu banku glābšanu saņemtā nauda (ja nemaldos 650 milj.) nav iztērēta. Tas ir drošības spilvens, gadījumā ja nu. Visas pārējās bankas tak tagad tiek galā. un tiek ļoti uzraudzītas no LV puses.
Un tāda ir tā kerdītpolitika LV, kā pārsvarā visur pasaulē - jāatdod viss, ko paņēmi. Tas, ka banka skolotājai aizdod 120k dzīvoklim purvciemā (pa LR1 dzirdēju) ir abu vaina. Nezinu kā tur viss ir. bet cik saprotu, tad bankas jau ar noraksta tos kredītus uz nezināmu nākotni - tā jau tie zaudējumi rodas.
Mana ģimene arī ir uzņēmēji un mēs maksājam visus nodokļus. Peļņa samazinājusies pa 50%, bet vēl sedz izdevumus, vienkārši labie laiki ir beigušies. Valstij tikai ir jārada apstākļi UD, kas ir izdarīts. Pārējais (kā maksāt, cik prasīt, vai vispār ideja ar to nodarboties ir laba) ir atkarīgs no pašiem uzņ.
Ufff. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā. Manuprāt šobrīd ekonomika būtu forsēti jāstimulē ar ražošanas attīstībā reinvestētā peļņas nodokļa atcelšanu un pazeminot PVN atpakaļ līdz 18%. Tad varbūt izlīdīsim caur adatas aci. Kā tev šķiet?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, var darīt vēl daudz vairāk, bet ar nosacījumu, ka budžeta deficīts paliek vienošanās rāmjos. Esmu par to, lai samazina pensijas pa 10%, uzliek mazu nodokli gāzei, elektrībai, paaugstina NĪ nodokli un iegūto naudu novirza to nodokļu samazināšanai, kas stimulē ekonomiku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā tad: pensijas samazinasimies par 10%
uzliksim nodokli gāzei un elektrībai (diezgan inelastic necessities daudziem cilvekiem).

Brutāli

Tie pensionāri, kurus es pazistu netiek galā jau. Varbut varētu samazināt līdz ar deflāciju, bet tikai tad.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā doma - paņemt nedaudz no visiem (pensionārus var arī neaiztikt) un to kas kopā sakrājas izmantot nelielā lauciņā. Man patika doma - paņemt no kw elektības 0.2 santīmus un celt par to bibliotēku.

(Reply to this) (Parent)

Paldies par iespaidgo atbildi! Man, tomēr. ir dažas (p)iebildes.

1: Jā, varam runāt par tiem, kas aizņemas 100,000 + par kaut kādu dzivokli Imantā: Tomēr, tagad tie, kas aizņemas ap 50,000 cieš (it īpaši tiem, kam ir berni un/vai vecāki, par kuriem ir jārupejās). Varbūt mazākas algas kaut kādā brutālā veida = produktivītāte, bēt tiem cilvēkiem, kam ir kredit saistības drizāk vai velāk bus jābrauc prom, lai atrastu darbu, kura alga bus pietikoša, lai atmaksāt kreditu, maksāt par apkuri, barot bernus utt.

2: Turklāt, ja kreditu ņemejiem (sorry about the lack of garam zimes - I'm knackered) vajādzētu zināt labāk, tad ari tiem cilvēkiem, kam ir/bija nauda bankās, kas bija gatavas aizdot naudu, vajādzētu zināt labāk. Proti, šīs bankas bija 'overleveraged'. Tad, bankas klientiem vajadzētu ņemt to verā, un viņiem ari vajag maksāt par savu kļudu (proti zaudēt savu naudu) - nē? Kāpēc tikai kr ņemējiem (un caur SVF nosācijumiem pensionāriem, uzņemumiem utt) ir jāmaksa?

3: Par Parexu: peidod -bēt lielākoties ši nauda ies/iet uz kreditoriem - un es būšu ļoti parsteigts ja mēs redzēsim to naudu.

4: Pār šo drošības spilvēnu: Lūdzu paskaidro man, kāpēc manam uzņemumam nav tiesības uz līdzīgo spilvēnu? šī paradība bastardises the concept of fiduciary duty: proti bankas var uzvesties diezgan bezatbildīgi, tāpēc ka viņas zin, ka tiks glabtas uz mūsu reķina. Tu saki, ka jāatdod parādus - ok, bēt kāpēc valstij ir jābut atbildigam par bankas kreditoriem (overleveraged principā nozimē, ka ir parāds)

5: Par TP uzvedību treknajos gados, es varu lielakoties piekrist tam, ko rakstīji.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tādā sistēmā kā valsts ir ļoti grūti atrast godīgu politiku, kas katram indivīdam dotu to, kas tam pienākas. Arī vēlēšanās mums katram ir viena balss neatkarīgi vai esam politoloģijas profesori, vai dzērāji, kuri savu balsi pārdod. Ja valsts īsteno sliktu politiku ciešam visi - viens godīgi, otrs negodīgi vairāk, trešais negodīgi mazāk. Nevar atrast kritērijus, kas paredzēti visiem indivīdiem. Ir ļoti grūti vērtēt atsevišķi, bet ja runā par kopumu, tad esam saņēmuši, ko esam pelnījuši. Vai tad pensionāri nezināja, ka sociālo budžetu ir pielikuši valsts budžetam, vai desmitiem balsu neteica, ka vajag apstāties, uzlikt nodolki NĪ, btemzēt kreditēšanu. Rimševics to vien darīja kā teica, ka izaugsmi mākslīgi jāsamazina uz 7% un jāveido 3% budžeta pārpalikums. Tauta atkārtoti iebalso tos pašus. Tas ir tā kā ar banku "Baltija" - kurš ir vainīgs, ka cilvēki lika naudu uz 90% peļņu (kurš mūsdienās uz to uzpirktos?)? Protams, nebija pieredzes (tā pat kā šodien ar šo krīzi), bet atbildība ir jāuzņemas vienalga. Tad to darījām katrs atsevišķi, tagad situācija prasa, ka tas jādara kopā.

Parexu nobrucināja pasaules krīze (Krievijas akcijas kļuva nevērtīgas). Protams, ja Parexu neizglābtu, tad lielie kreditori (virs 50 000) pārējo zaudētu. Bet 1. Lai LV atdotu tos 50 000, cik dzirdēju, iznāktu tērēt pat vairāk. 2. tas ietver arī punktu (1) banka nav uzņēmums, kura bankrotu pat neviens nepamanītu. Tā ir dziļi iesaistīta valsts ekonomikā un ja banka brūk, tad bēg prom gan investori, gan sākas panika (kas ir nozīmīgs spēlētājs nestabilā ekonomikā). Tur jāprasa kārtīgam znatokam, kāpēc valstis bankas nacionalizē, nevis ļauj tām brukt. Nezinu vai ticēt, bet Rimševis teica, ka ja Parexu neglābtu, tad ekonomika kristu pa visiem 25% nevis 18%. Tas, ka bankas glābj daudziem nepatīk arī, piem, ASV, bet kaut kāds iemesls ir. Nedomāju, ka ir tik primitīvi, ka Lielie onkuļi glābj savu naudu, bet ja tā arī ir mēs tur neko darīt nevaram. Un jā - vēl taču teica, ka ja bruktu parex līdzi ietu Igaunija, Lietuva un visa Skandināvija, bet, protams, tie ir bankas "glābēju" vārdi. Tur jāprasa kādam kompetentākam. Un Islande tak arī gatavojās atmaksāt tos 4miljard.$, ko investēja GB iedzīvotāji. Kaut kas tur ir.

Tad jau redzēsim, līdz martam jābūt gatavam Parex pārdošanas plānam. ERAB jau arī 25% akciju nopirka. Nākotne rādīs.

Nav tā, ka pilnīgi nerūpējās par uzņēmējiem. Ir exporta garanijas, ES struktūrfondu apguve (palielināja līdzekļus). Vienkārši, ja bankrotē mazs uzņēmējs, tad to pat nepamana. Daudzi tak strādāja uz burbuļa naudu un loģski, ka tagad bankrotē. Man liekas, ka šajā ziņā tiks cauri labākie, kas spēs izdomāt kā izdzīvot (arī nemaksājot nodokļus). Dzīvojām pārāk labi, tagad tas jāatpelna dzīvojot sliktāk nekā varētu :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

uh huh, bet velreiz: tu apgalvo, ka ir jāatdod parāds. Tad kāpēc valstij (nod. maksātajiem) ir jābut atbildigam par bankas parādiem?

Kaut ari merķis bija lai novērstu paniku, es uzskatu, ka ši ir tira liekuliba, un līdz ar to, man vajadzētu būt tiesības(m) atteikties atdod savus parādus: tāpēc kā, man ir dubulta slodze (ka nod. maksātājs esmu atbildigs par valsts aizdevumiem, kas iet bankām un ari esmu atbildigs par savam parādam).

Kaut kada kompromize butu kaulēties ar bankas kreditoriem tautas deļ.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir jāatdala 1. Valsts budžets 2. Bankas

Izdevumus samazina un palielina nodokļus, lai valsts budžets tiktu sabalansēts. SVF vajadzīgs, lai negrieztu naudu uz 0% deficītu, kas būtu 1,5 miljardi uzreiz, nevis 500milj. katru gadu. Valstij nav naudas, lai īstenotu tos pakalpojumus, kurus tā piedāvā tagad. Pilnīgi neatkarīgi no bankām. Nav naudas, vajag aizņemties. Ciešam tieši dēļ deficīta samazināšanas, nevis bankām. Atslēgvārds ir budžeta deficīts. Jo ilgāk tas mums ir, jo lielākos parādos slīkstam kā valsts. Ja izvēlamies ilgāk aizņemties un lēnāk samazināt ekonomiku, tad valts parāds pārsniedz 60% un eiro nevar ieviest.

Vienīgā banka, kurai esam palīdzējuši ir Parex. Visas pārējas pašas tiek galā un nauda ir paņemta (atsevišķi no deficīta segšanai), ja nu kas notiek. Nezinu cik godīgi tas ir, bet, tomēr, tā nauda nav izmantota un, ļoti iespējams, pat netiks. Ja parexam nepalīdzētu un, piemēram, tās sabrukums neietekmētu ekonomiku, tad vienalga būtu jāgriež tie paši 500milj. katru gadu. Tie 600milj., ko ieguldījām parex neko mums nedotu - tāpat būtu jāpaceļ nodokļi. Vienkārši mazāk aizņemtos, bet tad būtu sekas no parex krišanas. Ja nebūtu parex vispār - tāpat vajadzētu darīt to, ko darām. Vienkārši tā daudziem sakrīt, ka paņēma kredītu, bet valsts pievīla ar savu budžeta politiku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

SVF SAPs nepalīdz mums tikt arā no šis bedres (see earlier comments), un turklāt tieši nabagākiem cilvēkiem bus grūti ar Publika sektora samazināšanu. Es domāju, ka vajag stradāt ar iespējamu domstārpību starp EK un SVF, lai mikstināt šis prasības un sargāt maznodrošinatos.

Par bankām, laujiet runāt visparīgāk. Šis burbulis bija banku rokdarbs: biznesa kļuda, par ko viņiem ir jābut (pat dalēji atbildigas). Savadāk, tās turpinas uzvesties bezatbildigi (overleveraged chronically), kas izraisis lidzīgas krizes nakotnē (privatising profits, nationalising losses): proti, they have to know what the price of failure could mean. Laujiet ari man atkartot:

Tu moralizēja par kredit atdošanu. Tu un bankas ir zaudejušas tiesības šādi moralizēt ja ir gatāvas pieņemt, ka valstij, pat teoretiski, vajag atmaksāt bankas kreditus. Tā ka Parex un the global banking system vispar ir parāk liela to fail, tikai nozime, ka mēs esam fatally atkarīgi no viņam, un lai atbrivoties, mums ari ir jāmirst.

Starp citu, ja drīkst runāt visparīgi tas baltais zilonis istabā ir corporate tax avoidance.

Ok es eju gulēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1. Protams, SVF uzstādījumi ir tādi - samaziniet budžetu, lai mums būtu jums jādod mazāk nauda. Varat izvēlēties - aizņemieties pie mums uz 3% un pildiet, ko mēs sakām (tas kā mēs samazinā budžetu SVF neinteresē, bet IR jāsamazina) vai aizņemieties citur (kā to izdarīja Lietuva), bet uz 20%, kuru jums tāpat tagad neviens nedos, vai neaizņemieties vispār, bet tad būs jāsamazina budžets par 1,5 miljard. (iedomājies, ko tas nozīmētu). Kāda ir izvēle? Ko nozīmē sargāt maznodrošinātos šādos apstākļos? Sociālai budžets jau ir pieaudzis par 19% (1,5 miljardi no 4). Kur vēl? Es vienkārši neapskaužu tos cilvēkus, kuriem tagad jāpieņem lēmumi.

2. Burbulis bija banku vaina, jā, bet 1. valsts varēja to mazināt un 2. cilvēki nepārdomāti ņēma kredītus uz 30 gadiem parakstot līgumus, kuros solija atdot visu, līdz santīmam. ASV cilvēks atbild tikai ar ķīlu, mums tā nav. Protams, slikti, ka nav, bet ja ņem kradītu un zin, ka jāatdod viss, tad ir jāatdod. Kreditors nav abstrakts domas auglis, tā ir reāla nauda, kura ir paņemta. Nevar taču aizņemties, iztērēt un neatdot. Negribās, protams, bet tā ir viselemetārākā atbildība no pieauguša cilvēka puses. Par jebkuru rīcību šajā dzīvē ir jāuzņemas atbildība. Vainot ārējos apstākļus, manuprāt, ir bērnišķigi. Tie ir jāpieņem un jādomā ko darīt. Man, piemēram, pienāca nodokļa maksājums uz 2500 latiem (par 3 gadiem), kuru nebiju ievērojis un zinājis. Šoks milzīgs, bet es tak nevaru teikt, ka nezināju un ja zinātu, tad jau sen būtu nokārtojis, lai nav jāmaksā. Aizņēmos, lai atdotu, lai % neskaitās, slikti, bet tie ir apstākļi.

3. Es pilnībā nepieņemu, ka valstij ir jāmaksā banku kreditoriem. Bankas (visas) maksā kraditoriem no ieguldījumiem (arī mazajiem). Valsts ir ieguldījusi naudu parexā uz %, ne atdevusi. Uztraukums ir par to vai parex kads nopirks un ieguldījumus varēs ar laiku izņemt - visus, lidz santīmam.

Es drīzāk nevis moralizēju, bet runāju savas kompetences ietvaros. Ja viss būtu tik vienkārši, tad krīzes nebūtu. Vienkārši, manas seklās domas, šīs sarežģītās un pilnīgi neviennozīmīgās situācijas fonā izskatās moralizējošas. Nespēju aptvert kopumu :)


Arlabunakti! Vai drīzāk, labrīt! :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā - negribu to visu krāsot melnu un baltu. Bez tas SVF naudas, mums būtu grūti; tomēr es domāju, ka viņu nosācijumi (structural adjustment package) nepalīdzes, pat izraisis sliktāku situāciju. Nodokļu pacelšana un Publiska sektora griezieni (īpaši tiem, kam jau bija mazas algas) nozime, ka pieprāsijums pakalpojumiem/produktiem samazināsies. Un zini - ta ir ķede (chain). Musu uzņemums nebija saistīts ar šo asset bubuli, bēt daži uzņemumi no musu klientiem bija - un, nū man nevajag paskaidrot, ka tas notiks, un drīž tas ari varētu riktīgi apdraudēt Jūsu ģimenes uzņemumu (the chain rattling at the door). Tas nozimes, ka būs vairāk erm, kā ir latviski foreclosures?, kas ari izrasis problemas bankam, un tas nozime, ka būs vairak iespejāms, ka bankas gribes izmantot to drošības spilvēnu utt..


Un šeit, es gribētu norādīt dažas pretrunas tavā argumentācijā:

"Par jebkuru rīcību šajā dzīvē ir jāuzņemas atbildība. Vainot ārējos apstākļus, manuprāt, ir bērnišķigi."

Uh huh, bēt agrāk tu apgolvāji, ka Parexa grūtības bija deļ problemas ar akcijām krievijā - es teiktu, ka tas izklausas pēc ārējiem apstākliem.

Turklāt, ja šis drošības spilvens tiks lietots, tad kāpēc, ja ne ārējiem apstākliem?

Pretruna/liekulība ir īpaši liela, tāpēc ka tad, nod. maksātajiem (kam jau ir savas saistības) būs jāmaksa gan par tām, gan par banku saistībām (kamēr banku pārstāvi, laikām pateiks viņiem, ka "nevajag vainot ārējos apstākļos") kad viņi sudzes, ka vairs nav iespējams atmaksāt.

Turklāt, agrāk tu rakstīji, ka "Man liekas, ka šajā ziņā tiks cauri labākie, kas spēs izdomāt kā izdzīvot (arī nemaksājot nodokļus)."

Uh huh, un tie uzņemumi, kas maksa nodoklus nevarēs konkurēt - un būs arvien mazāk iekasētu nodokļu: sekas tam, bus ka būs jāgriež izdevumus vairāk (mores schools, hospital closed, more emigration, less paid-in tax, more cuts un tā talāk).

Labi -pietiek - ar cieņu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas vai mēs/SVF izraisīs tikai sliktāku situāciju rādīs laiks (kaut gan LB domā par 2 - 2,5% IKP pieaugumu 2011.gadā un šodien Moodys it kā taisās nākotnes prognozi LV likt uz "stabils"). Protams, arguments, par lejupejošo apli, un ķēdi ir vērā ņemams. Tur nav variantu - visi ciešam (man alga par 30% mazāka, peļņa no IU šogad būs min. par 50% mazāka) un es, godīgi sakot, nesaprotu kā šodien var izdzīvot daudzas grupas (ģimenes bezdarbnieces, lielo kredītu ņēmēji (kaut gan bankas jau nevar paņemt no nekā un kaut ko jau dara), utt), tāpēc, brīžiem ienāk prātā tāda ķecerīga doma, ka "varbūt nav tik slikti kā visi saka, jo kaut kā jau cilvēki izdzīvo" Bet tas tā, privāti. Nezinu, ko un kā jādara, lai mazinātu gan budžetu, gan izvairītos no ķēdes, bet zinu, ka vienā brīdī tas apstāsies (ekonomika nekur nepazudīs). Ekonomikas kritums tās zemākajā punktā gan nav nekāds mierinājums.
Gribēju gan pateikt, ka ekonomika nav matemātika un ir ļoti nenoteikta. Piemēram, mani vairāk uztrauc ka nerūpējas par izglītību un zinātni, jo tieši no tā ir atkarīga nākotnes izaugsme (uzticos Sarkozī).
Bet tas sākums visam, ir doma, ka budžeta izdevumi ir jāsamazina. Un jāsamazina pa 500milj. gadā (vienīgie aizdevēji prasa un ja ņem vairāk un nesamazina eiro nevar ieviest). Teiksim tā - neesmu ekonomists un mani spriedumi bieži vien nāk no cilvēkiem, kuriem uzticos, no tā ko izlasu i-netā un kaut kāda veselā saprāta (cik nu man tas ir). Tas, ka budžets ir jāsamazina, par to nešaubos (nav variantu). Jautājums kā? Kā samazināt katru gadu par 500.milj? Šeit sākas problēmas. Ko izvēlēties? 30% sociālais (neaiztikt!), 1.5% (70milj.) deputātu algas un ministriju ierēdņi (cik var paņemt?). 20% ES fondu apguve (neaztikt), 3.5% (parāda apkalpošana, % maksājumi (nevar aiztikt). Paliek 50% (veselība, izglītība, iekšlietas, utt) (2miljard.) no kuriem 25% ir jāsamazina. Ko aiztikt? Un šeit es tiešām, daudz un daudz kur nepiekrītu samazinājumiem, bet apzinos, ka ir ļoti grūti samazināt caur reformām uz ātru roku + daudzu muļķība un pretdarbība no ierēdņiem - mani tas kaitina, bet algas tāpat nekur nepaliktu. Domāju, ka varēja strādāt labāk, bet arī ar perfektu darbību šajā situācijā pat manāmi labāk nebūtu (runa ir, ka šie procesi var nākotnei kaitēt - kā jau Tu teici). Cik saprotu, Tu neesi dzīvojis LV visu mūžu, bet man tikai šogad pienāca atskārsme, eu! arī nodokļi jāmaksā, jo pirms tam tādu nebija. Pilnībā piekrītu apgalvojumam, ka mums nodokļi (kopējā masa) par mazu, jo ja grib labu veselības aprūpi, tad jābūt labai sistēmai + jābūt naudai. LV kopējā nodokļu masa ir (tagad) 30%, ES vidēji 39%. Vienkārši jāprasa pareizos sektoros. NĪ jābūt 1%, no algas 15% (nevis 26%) Un progresīvi.
Otrs - valsts minimāli šajos apstākļos (kad pašai jāsamazina) var palīdzēt privātajam sektoram. Un privātais arī cieš dēļ savas muļķības - tā nav valsts vaina pa lielam. Daudziem Sia iekrājumi ir uztaisīti. Privātais krīt pa 30% un, protams, tam ir sekas. Jārūpējas par maznodrošināto, bet, tas atkal, manuprāt valsts daudz dara - emocionāli nepietiekami, bat kaut ko dara.

Par pretrunām. Bijā tā - "Vainot ārējos apstākļus, manuprāt, ir bērnišķigi. Tie ir jāpieņem un jādomā ko darīt."
Bērnišķīgi ir vainot ārējos apstākļus, tādejādi sūdzoties par atbildību, kura TĀPAT būs jāpieņem. Nevajag sūdzēties, bet jāpieņem un jādoma, ko darīt. Parex sabruka un Kargins nesa atbildību. Cik lielu, protams, var strīdēties. Manuprāt, zaudēt banku, reputāciju ir smaga neizbēgamā atbildība. Slikti, ka palika nauda bankā, bet tur vainīgi mūsu politiķi. Es neesmu no tiem, kas grib Karginu izģērbt - viņš tomēr ir daudz darījis LV ekonomikas labā. Bet vajadzēja izģērbt daudz vairāk.

Kad pārņēmām parex (un es uzticos Rimševicam, un citiem ekonomistiem, kas tā teica) mēs uzņēmāmies neizbēgamo atbildību, kura novērsa atbildību, kas iestātos, ja parex neglābtu un ekonomika bruktu vēl vairāk. Šodien pa LR1 18:30 runāja viens tāds ekonomists - arī par parex (ļoti labi runāja - netā ir atkārtojumi). Drošibas spilvens domāts, lai glābtu mūs no vēl lielākas atbildības, ja šī spilvena nebūtu.

(Reply to this) (Parent)

Tas galvenais argumants doršibas spilvena existencei ir - ja brūk kāda banka, tad LV ir labāk to glābt, nevis neglābt. Un, laikam atkārtojos, ja kas notiek, tad drošības spilvens netiek bankām atdots, bet aizdots uz lielākiem % nekā maksājam mēs. Ja tas nebūs izdevīgi, būs mazāk slikti, ja banka brūk, naudu nedos. Valsts NEDRĪKST finansēt privāto sektoru - ES neļauj. Mēs aizņēmāmies uz 3%, parex mums maksā 12%.

Otra pretruna. Protams, nedomāju, ka jo vairāk nemaksā nodokļus, jo esi labāks. Bet var domāt, ko darīt, lai likumīgi izvairītos no nodokļiem (nodokļu optimizācija). Un, protams, esmu ļoti kritisks pret nodokļu nemaksātājiem, bet ja firma algo 10 darbiniekus un tai ir jāizvēlas vai maksāt algas, vai nodokļus - tad algas - var aizsūtīt vēstuli VID ar lūgumu pagaidīt, kad varēs nodokļus samaksāt. Un, ja firma nav laba jau saknē, tad arī nodokļu nemaksāšana tai nepalīdzēs, bet esmu par cīnīšanos, lai eksistētu - un arī - iepriekš zinot kādu ļaunumu nodari konkurencei un, ka VID var interesēties - tad būs jāuzņemas neizbēgamā atbildība :)

Paldies par iespēju rakstīt!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Atradu šo: anatomy of a loan. Ieteiktu skatitiies:

http://www.youtube.com/watch?v=pp7tiySCyb4&feature=related

(Reply to this) (Parent)