|
Jan. 19th, 2010|07:54 am |
Izņemot tie, kam joprojam ir darbs, vienīgi cilvēki, kas var turpināt kaut ko pirkt ir tie, kam ir kads radnieks arzemēs. Tikai, cik es saprotu viņi (tie, kas strada arzemēs) maksās nodoklis tur, nevis šeit. Tas protams nozime, ka defecits nekļus mazāks.
Visvairāk, man ir problema ar SVF SAP noteikumiem. Faktiski, tie nosācijumi nozimē ka pensionāriem, skolotājiem utt ir jācieš, lai nodrošinātu ka banku kreditori dabus savu naudu. Tas nav etiski. Ja var teikt, ka tiem latviešiem, kas ņema kreditus, vajādzētu ņemt verā, ka kaut kas lidzīgs varētu notikt (un tajā zinā ir paši vainīgi), tad ta pati logika ari attiecas uz banku kreditoriem (bija peiemeram diezgan skaidrs, ka kaut kas nebija kartība ar Parex sen jau).
Ši nocsācijumi ari attiecas uz produktivītāti: Nu grūti būt producktīvs, kad nav darba un nav klientu (7 gadus es vadu nelielu uzņemumu -samaksājam noduklus, ap 10 darbniekus utt - tagad, nū ko var darīt?). Turklāt, algas kļuva lielākas, tāpēc ka bija inflācija (īpaši real estate), kas bija bankas kreditu politiku deļ.
Par maziem ieguldītajiem: Varām tos glabt. Atdosim līdz (insert amount) un nevairāk.
|
|