|
Jan. 19th, 2010|10:20 pm |
Paldies par iespaidgo atbildi! Man, tomēr. ir dažas (p)iebildes.
1: Jā, varam runāt par tiem, kas aizņemas 100,000 + par kaut kādu dzivokli Imantā: Tomēr, tagad tie, kas aizņemas ap 50,000 cieš (it īpaši tiem, kam ir berni un/vai vecāki, par kuriem ir jārupejās). Varbūt mazākas algas kaut kādā brutālā veida = produktivītāte, bēt tiem cilvēkiem, kam ir kredit saistības drizāk vai velāk bus jābrauc prom, lai atrastu darbu, kura alga bus pietikoša, lai atmaksāt kreditu, maksāt par apkuri, barot bernus utt.
2: Turklāt, ja kreditu ņemejiem (sorry about the lack of garam zimes - I'm knackered) vajādzētu zināt labāk, tad ari tiem cilvēkiem, kam ir/bija nauda bankās, kas bija gatavas aizdot naudu, vajādzētu zināt labāk. Proti, šīs bankas bija 'overleveraged'. Tad, bankas klientiem vajadzētu ņemt to verā, un viņiem ari vajag maksāt par savu kļudu (proti zaudēt savu naudu) - nē? Kāpēc tikai kr ņemējiem (un caur SVF nosācijumiem pensionāriem, uzņemumiem utt) ir jāmaksa?
3: Par Parexu: peidod -bēt lielākoties ši nauda ies/iet uz kreditoriem - un es būšu ļoti parsteigts ja mēs redzēsim to naudu.
4: Pār šo drošības spilvēnu: Lūdzu paskaidro man, kāpēc manam uzņemumam nav tiesības uz līdzīgo spilvēnu? šī paradība bastardises the concept of fiduciary duty: proti bankas var uzvesties diezgan bezatbildīgi, tāpēc ka viņas zin, ka tiks glabtas uz mūsu reķina. Tu saki, ka jāatdod parādus - ok, bēt kāpēc valstij ir jābut atbildigam par bankas kreditoriem (overleveraged principā nozimē, ka ir parāds)
5: Par TP uzvedību treknajos gados, es varu lielakoties piekrist tam, ko rakstīji. |
|